pēc vakardienas es vēl jo vairāk esmu pārliecināta, ka tad, ja Ivars Seleckis novilks savu bereti un nodzīs bārdu, pasaule vienkārši izbeigsies, Rīga būs gatava, pūcei aste ziedēs un cūkas lidos.

bet par Turpinājumu es gribu uzrakstīt trīs teikumus vēlāk. kad drusku saliksies viss kopā. tik vien kā tas, ka tik daudz cilvēkmīlestības un dzīvi apliecinoša maiguma es sen nebiju redzējusi. kamols kaklā vēl šodien.