jāsaka godīgi, acīmredzot esmu zaudējusi formu. vieglāk būtu bārā vēl dzert, nevis rakstīt, rakstīt un rakstīt, jo, kā izrādās, rakstot grūtāk palikt nomodā.
tāds skrējiens pretī pulksteņlaikam, jo skaidrs, ka vairāk par kādām 40 min vairs nevarēšu būt nomodā.

bet nu labās ziņas ir tādas, ka, šķiet, esmu kaut kā izglābusi savu rakstu. proti, tas neizskatās pēc totāla sūda, success.