ziniet, es mēdzu sevi mierināt, ka viss jau ir kārtībā, I really have my shit together, viss ir labi un tā, un tad ik pa brīdim attopos situācijā, kad saprotu: pēc pusotras stundas mēs braucam uz Tamperi, un man ir pazudis čemodāns, par ko biju pilnīgi aizmirsusi. un ir ne tikai jāsakārto mantas, bet arī jāsakārto māja, lai draudzenei, kura šeit paliks, nav par traku.

oh well.