Bļannas Baklažannas gaišo atmiņu mūžīgais starojums

"Ģēniji nāk un iet, bet dežuranti paliek."
"Smiļģis" ir burvīgi piepildīts ar ironiskiem citātiem. Taču kopumā es dodu atzīmi 7 no 10 - kaut kas man pietrūka tieši emocionāli.
Kamēr vilku mēteli un gaidīju biedru no tualetes, divas draudzenes ģērbjoties arī pārrunāja izrādi. Vienai ļoti patika, otra ļoti (mūžam) aktuāli teica apmēram šādi: "Man laikam kaut kas nav kārtībā. Man ļoti, ļoti nepatika. Es nesaprotu, kāpēc man trīs stundas jāskatās uz cilvēku, kas bijis kretīns un tik pretīgi izturējies pret visiem. Tāpēc ka ģēnijs?" Es gan teiktu, ka izrāde ļoti labi parāda Smiļģa kretīna un uzpūstā ego pusi, bet saprotu arī, ka tā varēja būt par daudz.
P.S. Pirmo reizi nekaitināja Danēviča. Segliņa kā Rainis bija izcila.

Kādu mēnesi skatos uz izcili skaistiem auskariem. Ļoti gribas. Bet visu šo mēnesi es esmu arī bijusi lokdaunā (kad tas kļuva normāli??) - kādi auskari? Es dzīvojos hūdijos un legingos (lasīt: reitūzenēs). Tā vietā šodien to pašu summu iztērēju par grāmatām gan sev, gan citiem. Tas šais laikos ir krietni noderīgāks pirkums.

The Cure kabatā. Un pasaulē uzreiz miers. Dievs, dod tik tālu, protams, (mums visiem) nodzīvot. Man vispār liekas, ka tur būs VISI (vecie perdeļi, hehe).
Vajadzētu vēl to Keivu Viļņā.
Bije te rudenī paredzēta Ane Brun un Tricky, bet vai tad jebkas no tā īstenojās? Visu atcēla. Vēl Madrugada martā. Čuriki, tā teikt.

"I'm thinking of ending things" ir viena no nepatīkamākajām filmām, ko nācies redzēt. Otrreiz nekad.

Ar čomu apspriedām Petravičas bildes vai, drīzāk, ko par tām runā tauta, un neviļus čatā viņu nosaucu par "Petraciču".
Ko redzu, to rakstu :D

Vienā dienā trīs reizes (1 x 1988 un 2 x 2018) noklausīties "Lāčplēsi"... es, protams, domāju, ka tas tikai uz labu.

Ja man būtu ļoti daudz naudas, es pirktu visādus smalkus veco laiku traukus no antikvariātiem. Šausmonīgi patīk.

Skriet ir neizsakāmi garlaicīgi un man nepatīk, bet ļoti patīk tā sajūta pēc tam.

Cien. Cibas kolēģi,

Iesakiet, lūdzu, no kāda materiāla, kāda zīmola utt. man paskatīties jaciņas skriešanai rudens un Austrijas ziemas apstākļiem. Es domāju visas tās fensī šmensī sviedru padarīšanas. Visu laiku esmu skrējusi iekš parastā, bet varbūt esmu pelnījusi ko tādu, kas labāk manī patur siltumu iekšā vai kā tml.

Svētdienas pavēlā vakarā, ejot pa klusām un šaurām ieliņām uz Budapeštas Keleti staciju, kas ir ārkārtīgi grandioza ēka, man ienāca prātā, ka, ja mani kāds te nogalētu, iemestu renstelē un nozagtu somu ar dokumentiem, cilvēkiem tur, mājās, ilgi nebūtu nojausmas, kur esmu palikusi, kas noticis.
Tādas, lūk, domas.