 Failure reading drive KR: | 4. Feb 2009 @ 01:11  |
|---|
Palasījos zathuru un komentārus, un parāva drusku rēka. Nu, ne rēka īstenībā, jo smieklīgi nav. Bet tāds kā... nu, es pat nezinu. Smaids parādījās sejā točno. Un lai neapvainojas uz mani tie, kas mani pazīst -- tas smaids nav PAR jums, jūs esat forši un sakarīgi cilvēki. Bet domāšana jums ir drusku pārāk mūsdienīga, es atļaušos minēt.
Proti. Mēs varam piļīt par darba likumdošanu un Darba likumu, ko gribam. Bet faktiski valsts iestādes pa lielam ir patlaban precīzi turpat kur privātās. Proti, dziļā pī. Un naudas nav. Līdz ar to spriedelēšana par DL un par to, kas kam pienākas, bet netiek dots, ir drusku... nu, bērnišķīga.
Tas ir aptuveni tāpat kā kad ja ir plūdi, tu uz savu kaimiņu pukojies par to, ka gumijas laiviņa, kas viņam ir un kurā jūs abi sēžat, ir drusku par mazu, un vai tiešām viņš savlaicīgi nevarēja nopirkt lielāku. Un pukojoties, starp citu, nemaz neievēro, ka devītais vilnis vēl tikai nāks.
Savukārt tad, kad viss vēl izskatījās kruta \m/, neviens čo to neiebilda pret to, ka valsts iestāde pretstatā privātajai ļauj darbiniekam ij mācībām laiku paņemt, ij uz pirkstiem neskatās, vai viņš tiešām strādā ar tik pilnu atdevi kādu tipiski prasa privātie -- galvenais jau bija, lai padara to, kas jāizdara.
Bet tas tā. Ja nu kāds vēlas saprast, kāda būs dzīve te pēc aptuveni gada pusotra, lai palasa vēsturnieku apcerējumus par to, kā Rīgā ritēja dzīve otrā pasaules kara laikā. Protams, mīnus lielgabalu zalves un kara stāvoklis (kaut gan par pēdējo es vēl nedodu ne pieci -- iespējams, ka būs nepieciešams. Varat palasīt arī par to, kā notika Argentīnā, ja kas). |
argentīnā cilvēki gāja uzbrukumos lielveikaliem, sita logus un nesa visu ārā. jo viņiem vienkārši nebija ko ēst.
Правоохранительные органы Санкт-Петербурга расследуют дело о страшном убийстве школьницы, которую частично съели двое готов. Участники неформального движения объяснили свое преступление чувством голода. http://www.dni.ru/incidents/2009/2/3/158610.html
nu vot, atnāci ar savu farsu un sapurgāji visu manu dramatiku nahuj!
kāds tur farss, viss nopietni
Rasbainieciņ, un vai tad tu domā, ka mēs bez tā iztiksim?
Īstie sūdi te sāksies rudenī.
vispār domāju gan, ka varētu iztikt bez tā, ka gōti ēd cilvēkus. bez sūdiem gan neiztiksim.
sorry, ne tur ieklikēju -- es uz tavu pirmo komentu atbildēju.
arī veikalu logus vēl ārā piļīs, ja, protams, uz to brīdi veikalos vēl kas būs.
lūk, es domāju, ka līdz rudenim būtu ļoti prātīgi sjebacca no valsts un atgriezties kaut kur 2010.g. februārī-martā
būs pizģec, domāju
Principā, ja tu aiztinies, tad līdz kādam 14ajam droši var nerādīties -- te nebūs ko darīt.
Cita lieta, ka nu jau arī citur nevienam nevienu vēl no ārpuses nevajag -- pašiem savu bezdarbnieku gana, par kuriem rūpēties.
Reāli no LV cilvēki izceļos uz to brīdi, kad pie mums šeit vēl būs dziļie sūdi, bet citur jau sāksie drusku uzlabojumi. Tas ir pēc gadiem diviem.
Ņi figa. Es esmu pārdzīvojis astoņdesmito beigas un deviņdesmito sākumu, un sliktāk par to jau nu ar garantiju nebūs.
Bet, ja nu kas, es vienmēr esmu gribējis taisīt revolūciju. Tagad tad būs īstais laiks!
Kā to ņem.
Laiki būs līdzīgi, ar to atšķirību, ka papildus tam, ka nebūs naudas, puse Latvijas būs parādā bankām.
Bet citādi kāds 92-95 būs: melnā ekonomika atkal, līdz ar to arī baņdjugas un rekets (blago, kā reizi no cietuma iznākuši).
P.S. Ko nozīmē -- "esmu pārdzīvojis"? Kurš tad nav?
Ja par PS, tad diezgan daudzi nav, lai viņiem vieglas smiltis. Un tiem, kas tagad paliek pilngadīgi, par tiem laikiem jau ir gana vāra nojausma. Bet vispār jā — lielākā Latvijas daļa labi atceras, kā izdzīvot skarbos laikos. Tas dod cerības, ka šoreiz būs vieglāk.
Ja runa par bankām — tur nu ir jāskatās, kādi tie kredīti. Patēriņa kredītus un kredītkartes izsniedz(a) bez nodrošinājuma — ja tos nemaksā, tur nekā atņemt nevar. Bankai atliek tikai zvanīties, piesaukt parādnieka sirdsapziņu (kas, pieņemu, tagad klusē) un draudēt ar ierakstīšanu Latvijas Bankas parādnieku sarakstā, kur tāpat tūliņ būs puse Latvijas un tātad nebūs īsti nekādas jēgas tādu sarakstu turēt — tam jau galvenā doma bij, ka tevi tur ierakstīs un neviens tev vairs nedos kredītu. Nu, nebūs tā, ka pusei Latvijas vairs neviens nedos kredītus. Hipotekāro kredītu un līzingu, kam ir nodrošinājums — skaidrs, tur var to māju vai mašīnu atņemt un mēģināt pārdot. Bet sakiet, lūdzami, kas viņu pirks? Neba nu bankas pašas to neapzinās, tāpēc diez vai gaidāmas masveida izlikšanas uz ielas.
Visbeidzot, situācija ne tuvu nav tāda kā deviņdesmitajos. Tolaik robežas bija ciet — tagad tādu vispār nav, ja nepatīk te, vari braukt prom. Skaidrs, neviens mūs nekur tā īsti negaida, bet, ja kādā valstī sākas visādas trakas lietas, vidusmēra pilsoni īsti neinteresē, vai kāds viņu kaut kur gaida — viņš mūk tāpat.
Tātad — man ir lielas aizdomas, ka nebūs trakāk par to, kā jau ir bijis. Bet katram gadījumam — sapērcies konservus, makaronus un tamlīdzīgu ilgi glabājamu pārtiku. Var noderēt :)
|
|
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}