līgo !

LSM. Pļavas ir kā dusošās princeses, kuras gaida govs mēli, kas tās pamodinās – tā par pļavu apsaimniekošanas ieguvumiem norādīja Latvijas Dabas fonda eksperte un botāniķe Rūta Sniedze-Kretalova.

skaistums nav estētika
skaistumam, tāpat kā zeltam, nav pretkrāsas
skaists ir tas, ko svētī tavs labvēlīgais skatiens
skaists ir tas, ...

mēs, nabaga austrumeiropas sievietes

radio raidījums par korporatīvajām ballītēm.
un dzeršanu.
viena runātāja: mēs protams esam visi cilvēki un varam saprast arī citu vājības. tomēr jāskatās, lai tava uzvedība nenodara otram pāri, ka rezultātā kāds pēc tam aiziet no darba
otra runātāja: jā, bet tad nebūs arī ieguvumu - kad kolēģi apprecas!

es nevaru. man viss vienkārši ārprātīgi besī un kaitina. ar Līgu albuma iznākšanu viss iet drausmīgi čakarīgi + vakar bija pēdējais mēģis pirms koncerta un manliekas, mēs nekad neesam dziedājušas tik slikti. iekiko stress, bet vajadzētu vēl vismaz 5 garos mēģus, lai viss būtu jau tik iedrillēts, ka var autopilotā visu izdarīt. laika tam nav un nebija. jauno albumu nevarēsiet likt arī savās spotify Jāņu pleilistēs, jo tikai vakar parādījās gala mikss. spotifayā salikām, bet līdz publicēšanai var paiet 5 darbdienas. un tad jau tas vairs vispār nebūs aktuāli. bet klausieties bandcampā. tur arī vakar salikām. man tikai kaut kad jāpaspēj samainīt vizuāļi, kuri ienāca šonakt 2 naktī.
darbs gāžās virsū neapturamā straumē, es jūtos vainīga, ka pametu kolēģi vienu un darbdienā veltu 4h lai pārvietotos uz Rīgu un atpakaļ un apmeklēju Līgu mēģi. šodiena būs ārprātīga. droši vien tāpēc es prokrastrinēju rakstot te. jo neizsakāmi negribas. man vienkārši tas viss tik ļoti neinteresē un izsūc.
pirms pāris dienām zvanīja māte- viņa ir pensionāru ekskursijā Vācijā. brāļa sieva (tā paša, kurš ir izdomājis, ka viņam ir vēzis un kurš kategoriski atsakās iet pie ārsta vai veikt jebkādus izmeklējumus un vnk lēnām dilst gulšņājot mājās) esot nokritusi (viņai bija insults pirms 7 gadiem, viņa ir tāda, kas tipa var piecelties un apiet apli pa istabu). viņš nevarējis viņu piecelt, mums nav zvanījis. māte teica - varbūt K var rīt iebraukt pie viņiem nočekot situāciju, JO TU JAU NESPĒJ. pēc garākas klusuma pauzes viņa laikam saprata, ka laikam kaut ko ne tā pateikusi un nervozi piebilda - jo tev gan jau jābrauc uz valmiermuižu. katrā ziņā tas nebija tas, ko gribējās dzirdēt no mātes šajā dzīves posmā. es pat īsti nesaprotu kāpēc viņa to teica, bet acīmredzot tas ir tas, kā viņa par mani jūtas un domā.
ļoti gaidīju Jāņu brīvdienas. īpaši sestdienu, kad pēc konča un pirms Jāņu svinēšanas varētu pabūt savā nodabā un drusku atiet no stresiem un imersēties dārzā un mežā. bet še tev- krustmātei nomira māte un sestdien ir bēres.

runājot par darbu un tā pienākumiem, es cenšos sevi pastiprināti vērot. 6dien organizējām tirdziņu, bija visādi stresaini pienākumi (vietu ierādītājs tirgotājiem ir diezgan crazy, jo viņi ierodas barā un metas virsū kā haizivis), tirgošanās nodevas iekasēšana no ~115 tirgotājiem, visa diena uz kājām un komunicējot ar pilnīgi svešiem cilvēkiem, no kuriem lielākā daļa bija jauki un atsaucīgi, bet bija arī daži pilnīgi pimpji. toties ārā, nevis telpās. likās, ka darbdienas beigās pēc tā visa būšu pilnīgi dead, bet aizbraucu mājās, paēdu un mierīgi aizgāju rosīties dārzā. izrādījās pēc šādas dienas man ir tam kapacitāte. kamēr pēc visas dienas, kas mierīgi nosēdēta pie kompja rakstot epastiņus un taisot tabuliņas es jūtos kā pilnīgs zombijs un man nav spēka vispār neko vairs darīt.

vienu rītu pamodos ar domu, ka moš way out ir stāties doktorantūrā un rakstīt diseni par Grīnbergiem. bet tas arī būs sēdēšana pie datora un drausmīgs spiediens. vienīgi - tas attieksies tikai uz mani. šobrīd es jūtos slikti kolēģes priekšā, kas izvēlējās mani šim darbam no lielas kandidātu čupas un, kura reāli dara vājprātīgu apjomu ar darbu, kamēr es freezoju un panikoju un ciešu.

vēl ar sāpošu sirdi atteicu vēl vienu ēst taisīšanas piedāvājumu. bija gan biedējošs, jo apm nedēļu un 50 cilvēkiem. Rīgā. bet tieši tajā nedēļā ir vairāki pasākumi Vmuižā un diezgan nereāli savienot. Savvaļas nometnes ēst gatavošanu, kam biju jau sen piekritusi, nācās atteikt, jo iekrita tieši etnofesta nedēļā.

ļoti ilgojos pēc dārza, meža, zirga un miera. un tīras un kārtīgas mājas. mani nomierina tīra un kārtīga māja, bet es tiešām neatceros, kad pēdējo reizi mazgāju grīdas.

1825. gada Bībele aplauztos koka vākos, 1907. gada "Latviešu rakstniecības vēsture skolām" un 1899. gada "Davida nama lielskungs jeb Udines vēstules".

Bļodveida zibens

Kapi man ir svarīgi tādēļ, ka apstādina manā skrējienā. Tieša norāde: te vienmēr beidzas katra ceļš, neatkarīgi no seguma, par kuru gādāts tad, kad vēl bija iespēja.
Mans ikdienas skrējiens gan ir daudz lēnāks un izsvērtāks un ir pa epizodei, kad no tā gūstu pat gandarījumu. Tas ir tikai un vienīgi skaidrības nopelns.
Bet ar visu lēmumu un izsvērtību neesmu kļuvis mazāk cilvēks - man ir savas nepiepildītās ambīcijas un ikdienas vajadzības, par kurām nav drosmes runāt ar tiem, kuri var līdzēt to izpildē. Ir nedrošība par vispārējo nākotni un reizēm pat par nākošo mēnesi.
Bet atliek uzlūkot pieminekli kādam vai kādai, kura mūžs aprāvies daudz agrāk kā manējais, kad tūdaļ skaidrs - rokas tev ir, galva tev ir, strādā. Lai, Raiņa vārdiem, ne tikai kaut ko izdarītu, bet "veiktu".
Agrāk, kad šī atskārta piemeklēja, ņēmu talkā kādu dzērienu un tas man palīdzēja atslābt no pašuzliktajiem smagumiem. Nomierinot un "apstiprinot", ka viss šobrīd ir tieši pašā labākajā statusā, kāds vien iespējams. Taču vienmēr nākamais rīts (līdz pirmajam ielāpam) skaudri iegrieza, ka ar šo atslābināšanās brīdi esmu nokļuvis vēl tālāk pretējā virzienā, nekā biju pirms tam.
Nu un tagad... Tagad palīdz filozofija, īstenībā. Uzmanīga taustīšanās pa izziņas okeāna krastu, kurā atrodami daži vērtīgi, spoži akmentiņi. Citkārt arī kas no Jaunās Derības, bet tas, protams, daudz savādāk iekārtotā plauktā, ne tajā pašā līmenī un dziļumā. Galu galā, arī aktualitātē.

brīnišķīgi.
aiz loga sāka urbt ceļu. tieši laikā.

Vismaz skaists rozā mākonis

Apsveru iespēju aizbraukt patusēt uz Tukumu. Mani visvairāk interesē tur apkārt esošā daba. Vai kāds var rekomendēt, kur ap Tukumu kaut kur 5 km rādiusā var izbaudīt mežu, ezerus vai upes, kuros var nopeldēties? Dzīvoklis ir Tukumā proper, bet plāns vazāties apkārt. Vēlams tādas vietas, kur varētu nebūt cilvēku masas.

Skaidrs, ka tas ikdienas lietus ir, lai mani balkona tomāti nenomirst

"Big man with a beard"

Kā jūs latviski tulkotu "tokenism"?

izrādās valsts apmaksā zobu silantus bērniem - kas ir forši! nav forši tas, ka no diviem sadarbojās viens, nr.3 knapi zobus apskatīja, šo to notīrīja, kādi tur silanti, ja žokli vaļā netaisīja un vispār uzvedās briesmīgi, cik vien briesmīgi var uzvesties klusi pasīvi agresīvi. salūzu, apsolīju pēcpusdienā pēc fizioterapijas saldējumu, ja sadarbosies. sadarbojās pa pusei, bet nu zobus notīrīja, zīmi skolai iedeva. tagad jācer, ka rudenī varēs tos silantus lai tad visiem ir izdarīts nevis divām trešdaļām
salūzu, aizgāju uz kiosku un par pēdējo skaidruci nopirku sev čipsus un roltonu, tas bija tas, ko vispār no visa brīnišķīgā mazā kioska našķiem biju ar mieru ēst. šis man atgādina kādēļ visādas šādas lietas daru vienu lietu dienā un kādēļ pa vidu bd netaisot brīvdienu
aaaaaaa

on a side note.
augustā ir Juodaragis festivāls LT
vai kāds turp brauc?
meklēju transportu. kompānija arī būtu forši, protams :)

Atradu bukletu tiešsaistē, kur VZD skaidro, kā veidojas kadastra numuri. Un saskaņā ar kuru man ir taisnība.
Nekustamam īpašumam, kura sastāvā ir zeme vai zeme un būves (zemes un būvju īpašums), kadastra numuru veido
Kadastrālās teritorijas kods, kadastra grupas kods (pēc pirmās zemes vienības), Kārtas numurs kadastra grupā.
Savukārt kadastra apzīmējumu (zemes vienībai) veido
Kadastrālās teritorijas kods, kadastra grupas kods, kārtas numurs kadastra grupā.

Attiecīgi - tāds nekustamā īpašuma kadastra numurs, kāds ir piešķirts tam svešajam īpašumam, varētu būt piešķirts tikai manas mammas nekustamajam īpašumam, ja viņa izdomātu to otro zemes gabalu atdalīt. Diez, kā to bukletu saglabāt, lai var redzēt, ka tas ir izdarīts šodien un lai viņi vēlāk nevar sākt spirināties, ka neko nezina.


https://www.vzd.gov.lv/sites/vzd/files/vzd_buklets_kadastra_numuri1.pdf

diezgan intensīvas dienas. pagājušajā nedēļā laikam katru dienu izņemot vienu gulēju diendusiņas. tāda sajūta, ka brīvdienas pēc sesijas vienkārši tupa nogulēju. jā, es zinu, ka smadzenēm un rumpim vajag atlaist pēc saspringtiem periodiem lai rumpis, prāts, psihe un dvēsele var atiet. drusku paspēlējos profesijā, drusku piekārtoju māju (diemžēl visādus štruntus, tādēļ efektu neredz), saņēmos un ar sīkaļām aizbraucām ciemos pie draudzenes uz otru pilsētas galu papeldēt ezerā (es neeeegribu braukt ar trolejbusu, kāpēc mūs nevar aizvest). pagludināju bēbīšu lietiņas, atklāju peldsezonu, laikam pārkarsu, jo šorīt bija tā jocīgi un tagad t', tādēļ neaizvedu sīkus uz Dzegužkalnu pie Reiznieces (šņuk šņuk). rīt Uzvaras parkā uz Danču klubu un ko arī diez vai jo dienā pēc Jāņiem zobu higiēnu (jeibogu reizēm liekas, ka esmu piedzemdējusi kkādus krokodilus, viņiem tik daudz zobu!) pārcēla uz rītdienu. un rītdien jau paredzēta fizioterapija. bet nu tā kā šodien labi gāja, fizio kolosāls, profesionāls jauns smuks džeks un tabors vingroja trijatā, turklāt tieši vienlaikus ar draudzenīti no bd grupiņas, kas arī tika piecelta ātrāk šitāpēc, Galvenais Dumpinieks (nr.2) arī piedalījās un pat pasmaidīja (cik nu pa durvju šķirbu redzēju) varbūt neizputēšu :D bet nu Jāņiem bd svārciņus no gandrīz tautiska lina nesašūšu arī šogad, pietiks viņām ar jāņuzāļu pušķiem un no paša rīta pītiem vainagiem (ja gārsas vēl nebūs noziedējušas un grāvji izpļauti un māte izlaidusi garu)

tā kā man rīb smadzenes un briesmīgi sevis žēl, domāšu par pozitīvo - man ir mikroskops!! cik tieši kruti tas ir?! vī - milzīgs paldies cibai! vīrs stingri novilka robežas manām izklaidēm, (darbu uz mājām nedrīkst nest), bet kad es beidzot nokārtošu vietu uz galda (kur ir čupa, puse pārdodami bērnu štrunti, puse - audumi, labojamas lietas un ko) tad varēšu izpausties

Šī garā un grūtā diena beidzot iet uz galu. Esmu ļoti, ļoti nogurusi.

Veselus sešus gadus esmu dzīvojusi itkā Dantes "ellē", Jums pieskārās maza liesmiņa un Jūs sarāvāties kā mimozas ziediņš "Noli me tangere". Nuja, man nevajadzēja Jums teikt - bet neapdomajos, gribēju Jums parādīt, ar kādiem cilvēkiem man jādzīvo. Neviens man nevarēja palīdzēt - es griezos pie kosmiskiem spēkiem un gaidīju ar vislielāko pacietību. Tagad esmu brīva, mana Inta aizgāja. Kas man vēl palicis - liepa pie loga, tā mans dārzs, mana vasara, mans prieks, tad grāmatas un radio. Lasīt ar es vairs nevaru tik daudz kā gribētos, acis nogurst. Es ļoti mīlu labu muziku, tā ir mana pirmā un lielā mīlestība, bet es varu klausīties tikai pirmšķirīgus izpildītājus. Mans radio ir drusku bojāts, jo varu klausīties tikai par vilni 251 un tam pašam klusās vietas nav sadzirdamas. Jūs teicāt, ka Jums zinams labs meistars, vai Jūs, lūdzu, man nedotu viņa adresi.
Es stāvu pie mūžības vārtiem un apskatu savu bagažu, cik tā ir viegla - līdz nāk tikai tas, kas gājis caur sirdi, kas skāris sirdi, nevis, ko esi ņēmis, bet ko esi devis. Ja vairāk cilvēki klausītos uz savu sirds balsi, tad dzīve būtu vieglāka, patiesāka un taisnīgāka.
Es domās bieži pie Jums viesojos man liekas, ka Jūs esat pa daudz nopietna, man gribētos redzēt vairāk prieka, vairāk pavasari, - Jūs taču vēl esiet tik jauna.
Šinīs dienās saņēmu no Helenas vēstuli, viņai piedzimusi meitiņa, tagad viņai ir divi mazuļi, tie prasīs daudz pūļu un uzupurēšanās. Helena ir jauka, viņa nav zaudējusi savu vienkāršību un sirsnību - un tas jaukākais taču ir cilvēku attiecības, kas gan ir vēl daiļāks par godīgu un atsaucīgu cilvēku. Man pāra reizes ir pārveduši pāri ielai, kaut gan es vēl tik nespēcīga neesmu, bet mani tas ir dziļi aizkustinājis un saviļņojis - tā tad ir pasaulē vēl brinišķīgi cilvēki. Vai Jūs ar Helenu nesarakstaties?
Visu labu Jums un piedoties, ka traucēju.
Ar sirsnīgu sveicienu /nesalasāms - it kā iniciāļi un šķiet, ka pirmais burts O./
/rokraksts. ar tinti uz zila papīra. Grīnbergu ģimenes arhīvs. gads nav norādīts, šķiet adresēts Alīnai, jo uzrunāts sieviešu dzimtē, bet pastāv iespēja arī, ka Romēnai/