Boksdrope vai dropesbokss?

Mūžīgi es kaut ko pazaudēju - atslēgas , telefonu, neiesāktu tējas paciņu, draugus, dzīves jēgu, pašvērtējumu. Īpaši par to tēju žēl.

Svaigākās ziņas par grāmatām.

Grizlijs paņēma visu, uz ko bija pieteicies, un arī Zaratustru ar "kurš pirmais maļ" tiesībām.

Tas nozīmē, ka ir tās, kas atliktas Muhai, un tur mums vienkārši jāsaprot, kur atstāšu centrā.

Ernai Rokvels Kents, Asīzei Kikone.

Gruntmanes "Narkozes", Odiseja un otrais "Stikla pērlīšu spēles" eksemplārs joprojām ir pieejami.

ZZS atzīmē kapitulāciju, apstādinot savu tīmekļa vietni.

pa pusei sāku darīt istabas augus. puse no tiem, kas nolikti apsakņoties - izbeigušies. tie seši, ko pagājušajās nedēļā savācu no pie_miskastēm izskatās tiešām bez kaitēkļiem, bet nu vienu fancy divkrāsaino vīrs pārgrieza uz pusēm un es noliku augšā gaišā vietā karantīnā. lai sēž un pārdomā dzīvi un mācās uzvesties (ne velti viņus izmeta) un dzen lapas. pamazām atbrīvoju māju no visa liekā dažādos ilgtspējīgos veidos. kas uz otro elpu, kas draudzenes bēbītim, kas citas draudzenes skuķēnam, kas brauks uz sieviešu patversmi (rotaslietas un kosmētika) un ik pa laikam ir labi un viegli un paliek drusku mazāk štruntu un tad es kārtojot atrodu lapiņu ar darāmajiem darbiem un palieku priecīga un tad izrādās ka tur šis tas svarīgs nenosvītrots. nu tur 'sīkas pierakstīt pie zobārsta'. 'pierakstīties pie dermatologa' un tūlīt jau augusts kad pašai tehniskā jāiziet. nu tur ginekologs un vēlams arī zobārsts un zobu higiēnists
aaaaaa
visu laiku tāda sajūta ka esmu kaut ko aizmirsusi

DELFI. "Vai esat pamanījuši, ka eko domāšana ir modē? Džutas striķītis, vienkāršs ietinamais papīrs – vienkāršība un atkārtota izmantošana ir tieši tas, kas mums vajadzīgs," norāda Latvijas Dabas fondā.

Atceraties melnās kokvilnas apakšbiksītes, ko padomju laikā arī vingrošanas stundās vajadzēja vilkt?

Pagājušajā nedēļā man tādas mācās virsū no visām pusēm. Sākumā Jangblads parādīja dibenu publikai, zem skotu svārciņiem tādas bija. Tad "Young Boy Dancing Group" bāza viens otram pirkstus dibenos gar šādām biksītēm, un beigās vēl visas vietējās ērces Kukaiņu operā bija šādās biksēs pāri zeķbiksēm.

Rust in peace

Vai multenei / tēlam "Road Runner" ir kāds zināms latviskojums? Kā to trako putnu latviski nosaukt?

Es redzu kādu saulainu dienas vidu, kad mēs trīs bērni un māte mežā lielā izcirtumā lasam meža zemenes. Māte no sava trauka ieber man, lai man būtu vairāk un es domāju cik viņa ir laba. Vēl tagad, kad sirdi man sagrāb sāpes par mirušo māti man tūliņ acu priekšā iznirst šī aina.
***
Es redzu, ka viņa ir atgriezusies no Brakiem, kur bijusi pie ārsta. Kāda paziņa viņu uzslavējusi: “Cik šodien jūs, mežsardzien, izskataties labi, tāda sārta.” Šie vārdi dzirdu dod mātei cerības pārvarēt ļauno slimību.
***
Drūmā 21 (8.) augusta 1908. gada* diena man acu priekšā visā sāpīgumā. Mēs ar vecāko brāli sadzenam govis mājā pusdienas laikā un ieejot istabā es redzu māte mirusi. Kaila tā novietota uz krēsla, galva noslīgusi uz pleca, melnie mati nokārušies līdz grīdai. Viņu mazgā. Tēvs jau aizbraucis pēc zārka. Mazais brālītis rāpo pa priekšnamu un neko nesaprot. Viņam divi gadi. Vēlāk māti novieto gultā. Bāla seja, melnu matu ieskauta, mierīga viņa guļ gultā istabas kaktā. Mēs četri bērni rotaļājamies durvju priekšā. Nāk garām nāburdziene un mūsu uzraudze paskaidro: “Tie visi četri tagad ir bāreņi”. No tā vakara, kad tika izrunāti šie vārdi, man vienmēr vārds bārenis ir izraisījis sāpīgus pārdzīvojumus un priekšstatus ar mātes nāves skatiem. Vēlāk māti aiznesa uz vāgūzi. Atceros, ka no turienes viņu aizveda pēdējā gaitā.
Bēru brauciens uz Madlienas kapiem sastāvēja no vairākiem pajūgiem. Atceros, kā sēdēju uz salmu maisa ratos un kāda jaunava visu ceļu mani jautrināja. Brauciens man palicis gaišā atmiņā.
Kad nesa kapu kalnā zārku, mēs bērni gājām tieši aiz zārka. Redzu vēl tagad liels kalns kurā jākāpj un cik augstu uz pleciem tēvam un citiem ir pacelts mātes šķirsts. Saule, vēji un ēnas šūpojas mazajās kapsētas liepiņās, kas tagad pēc 42 gadiem izaugušas par vareniem kokiem. No apbedīšanas ceremonijas nekas man nav atmiņā.

Nepabeigts manuskripts… sākts - 1950. gada septembrī Ķemeros
/Rokraksts. Otto Grīnberga arhīvs/

*1908. gadā Otto ir 6 gadus vecs

zini ko viņi taisīs? blusas gaļas gulašs ar skudru mērcīti!

svētdienas rīts atnesa attālu māsīcu. Otto māsas Olgas pēcteci. izrādās Kokneses "Zaļkalni" par kuriem 30. gadu beigu periodikā lasāms, ka tiek izsolīti nenomaksātas hipotēkas dēļ, atkal ir manas dzimtas īpašumā. 90. gadu beigās māja jau bijusi izdemolēta un principā grausts, bet māsīcai bezmaz katru nakti rādījusies sapnī. tad nu 2000. gadā saņēmusies un izpirkusi un kopš tā laika naktīs guļ mierīgi. atjaunojusi un dzīvo vēl šobaltdien. arī visu padomju laiku tur dzīvojušas Olgas meitas, bet pēdējai no viņām bērnu nebija un pēc viņas nāves māja nonākusi svešās rokās un tur kādu laiku dzīvojuši visnotaļ deklasēti elementi.
tagad tikai pārādījās jauna Grīnbergu mīkla. māsīcai šķiet, ka Zaļkalnos Grīnbergi mituši no 1906. gada - balstoties uz kādu Otto vēstuli Olgai, kurā viņš 1976. gadā apsveic viņu ar 70 gadiem Zaļkalnos. bet manā pasaulē 1906. gadā Pēteris Grīnbergs nodarbojas ar revolūciju, slēpjas mežā, izvairās no melnās sotņas represijām, pēc tam vairs nevar dabūt darbu, pastrādā par mežsargu Slātē un tad ir vienkārši gājējs otrās sievas Paulīnes dzimtajās mājās "Alīdzēnos". viņa vienīgais bērns no otrās sievas - Gustavs, dzimis 1910. gadā "Alīdzēnos". bet pie Zaļkalniem tiek kaut kur ap 20. gadu, kad reformas rezultātā Kokneses muižu sadala miljons mazās vienībās. Zaļkalni, starp citu, atrodas Kokneses parkā, blakus feikajam Pērses ūdenskritumam.

sarunājām, ka kaut kad jūlijā aizbraukšu ciemos. pagaidām īsas piezīmes no sarunas ar māsīcu:
* jau stāstīju, kā pamāte Paulīne Otto čukstēja ausī, lai iet pie savas mammiņas. viņa tiešām esot bijusi ļoti ļauna pamāte Pētera bērniem. Otto ir vecāks brālis Frīdberts, par kuru līdz šim zināju, tikai, ka miris jauns. viņam izrādās bijis kaut kāds vēzis mugurā un tā pamāte viņu visu laiku pa muguru situsi. lai sāp. mūža nogalē par viņu rūpējusies pameita Olga un tad viņa it kā esot lūgusi piedošanu par savu izturēšanos pret pabērniem;
* Otto brālis Makimiliāns, Latvijas armijas leitnants, bijis izsūtīts uz Sibīriju, bet atgriezies. viņa pēcteči dzīvo Talsos, bet meita (? mazmeita?) studiju laikā kādu laiku dzīvojusi pie Otto Tērbatsielas dzīvoklī;
* par Alīnu advokātu/juristu aprindās padomju laikā runāts, ka viņa ir franču spiedze;
* Krievkalnu kapi, kuros guldīti Grīnbergi - Pēteris, Frīdberts, Paulīne appludināti ceļot HES, bet Grīnbergi pārapbedīti Atradzes kapsos un māsīca tos joprojām kopjot;
* Olgas pirmais bērns - Armands (Otto pierakstos Normunds) uzreiz pēc piedzimšanas nodots adopcijai. Nav zināms kāpēc un nav zināms arī nekas par viņa tālāko likteni.


un fun fact - māsīca regulāri pērk puķu stādus pie manu vecāku kaimiņienes Salaspilī.

p.s. Kokneses Zaļkalni 1929. gadā
mūsdienas - 9. bilde no augšas

kad es sāku strādāt profesijā šeit, es bieži aizmirsu tualetēs iezīmēt mazās izlietnes. pēc Nīderlandes būvlikuma, katrā tualetē jābūt krānam ar ūdeni. šīm mazajām izlietnītēm ir pat jancīgs vārds, kurš tieši tulkotos apmēram kā 'strūklaciņa'. tā kā LV dzīvē tādas lietas īsti neeksistēja, manai amnēzijai bija izskaidrojums; nu, un vispār, līdz šim es domāju, ka tas ir diezgan nevajadzīgi un aizņem lieki vietu (viesi un es, bieži tomēr mazgājam rokas citās izlietnēs).
bet es jums tūlīt pateikšu, ka tagad es visu saprotu un man viss ir skaidrs! tad, kad starp kājām ir šuves un tev čurājot ar pudeli ir jānodrošina ūdens padeve, tad izjūti atvieglojumu un luksu, ka pudeli var piepildīt nepakustoties no poda! aleluja, kāds lukss!

Nacionālā atvienība
Jaunā Ēnotība
Ogresīvie
Saskāņa
Apvienotais raduraksts
Latvija prīmā vietā
Zaļo un Zemnieku svainība
Labilitātei!
Tautas varas "pēks!"

Poll #21672 Kas tev patīk
Open to: All, results viewable to: All

Kāds tev patīk

Cita atbilde

mani iedvesmo gan askētiskas monohoromas lietas un tīras līnijas, laikmetīgs dizains, gan arī pārsātinātas, pārkrāmētas, krāsains un humpalīgs. manā dzīvoklī mijas šāds ar tādu. nezin kāpēc likās, ka jāizvēlas viena no šīm pusēm?

To the Wonder (2012) (revisited)

"We wish to live inside the safety of the laws.

We fear to choose.

Jesus

Insists on choice.

The one thing he condemns utterly

Is avoiding the choice.

To choose is to commit yourself,

And to commit yourself is to run the risk -

Is to run the risk of failure,

The risk of sin, the risk of betrayal.

But Jesus can deal with all of those.

Forgiveness he never denies us.

The man who makes a mistake

Can repent.

But the man who hesitates,

Who does nothing,

Who buries his talent

In the earth...

With him, he can do nothing."

E veikalu bezmaksas piegādes dienas ir introverta sapnis.
Šodien Barborai, ja kas.

Aizvakar izlasīju Semuela Beketa tekstu - You're on earth. There's no cure for that.

Vakar piezvanīja dēla auklīte no bērnudārza. Viņa 2vos dienā bija sadzērusies vafelē un pastāstīja, ka ir mana bērna māte un es vienmēr esmu laipni aicināts ar viņu runāties.