:)

vē, briesmīga filma!
meitene pārāk klišejiska, es viņai Vispār Nevarēju kā tēlam noticēt!
bet nu labi
pirmdienai derēja kā kūku ēšanas fōns

protams, ka klišejiska, jo izdomāta!!!

un ja tas viss tā arī aizietu, nu miers un bērziņš, bet kāpēc viņiem vajadzēja satikties atkal?
viņš jau tāpat nevarēs viņu mīlēt pa īstam 'n' šit

neviens nespēj pa īstam mīlēt, so that's cool.

ok, ja Tu tā saki!

p.s. esmu stikla kupolā jau grāmatas otrajā pusē un tagad jau nu gan ir interesanti un nenormāli saistoši. tas bērnišķīgums pazuda

o jā, I am as wise as Gandalf! :)

ou jesss. viņā ir kaut kas baigi spēcīgs tomēr. līdzīgi kā 'prozac nation' - iedomājos, ka, ja būtu lasījusi tīnes gados, vispār rautu jumtu nost. bet tagad bija tā, ka nenormāli spēcīga, laba grāmata, bet tās dusmas pret galvenās varones nespēju funkcionēt un egoismu (lai arī pie vainas tikai depresija, protams) ir tik lielas, ka empātijas vietā rodas dusmas. un vēl jo vairāk - ne tikai pret viņu, bet sevi.

nu kaut kā tā. bet tik superīgi vērot, ko un kā katrs paņem no lietām.

man nevis dusmas, bet tāda šausmīga vēlme ātrāk lasīt uz priekšu, lai sagaidītu brīdi, kad pašnāvība izdodas, lai beidzot būtu miers!
vienīgi, kas likās tā jocīgi - bija pāreja no NYC uz depresiju. likās ļoti ar nazi nogriezts.

un vēl es uz viņu nedusmojos, jo viņā ir tāds miers, tād miers, par kādu var tikai apskaust. nu pagaidām

pret šo dāmu man dusmu nav. drīzāk ĻOTI var relatot. kaut kā. ai, sapratu, ka gribu pārlasīt tagad vēlreiz! :)