man nevis dusmas, bet tāda šausmīga vēlme ātrāk lasīt uz priekšu, lai sagaidītu brīdi, kad pašnāvība izdodas, lai beidzot būtu miers!
vienīgi, kas likās tā jocīgi - bija pāreja no NYC uz depresiju. likās ļoti ar nazi nogriezts.

un vēl es uz viņu nedusmojos, jo viņā ir tāds miers, tād miers, par kādu var tikai apskaust. nu pagaidām

pret šo dāmu man dusmu nav. drīzāk ĻOTI var relatot. kaut kā. ai, sapratu, ka gribu pārlasīt tagad vēlreiz! :)