o jā, I am as wise as Gandalf! :)

ou jesss. viņā ir kaut kas baigi spēcīgs tomēr. līdzīgi kā 'prozac nation' - iedomājos, ka, ja būtu lasījusi tīnes gados, vispār rautu jumtu nost. bet tagad bija tā, ka nenormāli spēcīga, laba grāmata, bet tās dusmas pret galvenās varones nespēju funkcionēt un egoismu (lai arī pie vainas tikai depresija, protams) ir tik lielas, ka empātijas vietā rodas dusmas. un vēl jo vairāk - ne tikai pret viņu, bet sevi.

nu kaut kā tā. bet tik superīgi vērot, ko un kā katrs paņem no lietām.