zivs - 15. Oktobris 2023

7-os jau bombī telefons. Neceļu, nezinu kurš zvanīja.
Vr teksts pieceļ, nedaudz. Pat neiedziļinājos, bet apmēram. Tu esi vecis, vai neesi?

Tagad "gramu" (aptiekas zāles) uzreiz? Pohui, kaut četrus, tikai "grams" jau ir pāri jumtam, vienā reizē, uzreiz.
Nu labi, pusotru. Vairāk nav saspaidīts uz tāfelītes. Spaidīt tabletes līdz miltiem ir ilgi.

Davai, spaidam. Esmu norm izmisis. Tas cilvēks, kurš mani gaida, ir ārprātā. Pist visas pseidodrogas. Vakars šodien pienāks, un tad redzēšu, kas kā bijis.

esmu nacists pamatoti, un varu to savākt, jo neredzu black/white kategorijās, kā stulbeņiem piederētos. krievi ir ļoti hārdkōr par to domāt, bet es nenorakstu nāciju.

gnidra ebreju noslaucīšana no pasaules ir tāds smadzeņu vēzis, ka nenāc klāt. man nav special simpātiju pret ebrejiem. mana ebreju slavināšana ir joks, uzbrauciens neieredzētājiem. tauta ar īpatnībām, bet ne plus, ne mīnus. plus tikai par spītu idiotiem. bet iedzert tēju vai uzpīpēt cigareti, kad būtu noslaucīts pēdējais ebrejs, gnidri noraksta atkritumos, vēl vairāk kā jebkad viņš jau tur bijis.
kādreiz laikam bijis cilvēks, jo mūziku rubī. žēl, ka tā notiek.

un formica dara savu darbu. varētu šķist, ko tur tāds bots var panākt brīvajā cibā, bet katrs pūliņš atmaksājas. vnk sēj ļauno, un kaut kas jau izaugs – vismaz vairāk kā tukšs lauks. kā tas cilvēks spēj dzīvot, nesaprotu. ja tas tiešām ir cilvēks, viņam ļoti labi griež prāts, un ir pazaudēta sirds. var iemainīt sirdi pret prātu, man ir bijuši kārdinājumi, rubīt visu. un redzi, ka nav problēmu dzīvot tā. drīkst ņemt visu, ko gribi, bet tad tu arī sevi definē.
pajāt par formicu. kāda starpība MI vai cilvēks. es te necīnos ar tiesāšanu, ir drusku cits lvl.

p.s. saprotu formicas cilvēka veida uztveri. ir pohui. nav ļauna, nav laba, tu esi izvēlējies ciparus, un sātans ļauj nedomāt, jo tu esi pilnībā variabls. Dievs arī ļauj variēt bezgalīgi. tikai ar sātanu tu vari kakāt starp joslām pie Saktas, un kaku izsmērēt ģīmī kādam gājējam. ar Dievu, kakājot pie Saktas, tu vnk aiziesi tālāk, un nepārmetīsi sev. ja pat kakāsi pie Saktas, tu ļoti gribēji ko pateikt, pats nezini ko. Dievs tevi atturēs, ja vien neesi ar koprofīlijas damage.

Dieva vārds. Atceries, ka pilnīgi visi elpojošie ir cilvēki, un tev nav nekādas teikšanas par to. Tiesāt nedrīkst nevienu. Tas nenozīmē, ka nedrīksti domāt, kādu apturēt, pat nogalināt (manā uztverē, tikai kara gadījumā). Ir wonderfull spēle, kurā neesmu bijis līmeņos, kur filosofija nestrādā.

Neskaitu naudu bijušajam draugam, kurš tgd sēž Centrālcietumā. Man nav iemeslu sev piedot, ka necīnījos pret čuvaku, kad viņš ārprātā terorizēja bērnu un G. Es viņu sistu, nogrūstu pa kāpnēm, hoč lai nositās. Stipro G noveda līdz suicide domām. G līdz tādām domām ir nereāli, ļoti stipra sieviete, bet es pieredzēju neticamo. Lai viņš pūst cietumā, kur viņu gribēja iegrūst visi, kas pazina. G bija uz stokholmas sindroma, ticēja, un laida dzīvoklī, nākamajā reizē. Ja arī ar spieķi un āmuru es paspētu ar taxi atbraukt, no way, viņa atkal viņu ielaistu dzīvoklī. Bezcers. Lai sēž pēc pilnas programmas. Pirms 20 gadiem bija ļoti labs draugs. Ar mani nesalīdzināms apjoms alko un drogas nobeidza viņa prātu. Atgriezās no Krievijas 10 gadus tur dzīvojot, un slavināja putinu, kliedzot.
Policija, viņam ir noteikts liegums tuvoties G mājai, un suka piedevām nospēra visu, ko varēja. Arī ar liegumu bija nācis, nospēra tagadējam G puisim elektroscooteri. G puisis teica pohui scooteris, tas morons ceru bija tādā pālī, ka pārplēsa seju jau pie pirmās apmales.
Paņēmis speed, atbraucu paņemt viņa totēmu, koka ezi, un taksistam palūdzu apstāties pie Daugavas. Izmetu viņa dvēseli Daugavā, un uzpīpēju cīgu, atgriezos taxi, turpināt uz mājām.

Mēs paši viņu gribējām iesēdināt. Tā mēs par nevienu nekad pat nedomājām. Viss ir savas būšanas, ne policija. Es atturēju cilvēku ar sakariem, ka paņems viņu kaut vai par drogām, kā iemeslu, lai sēž. Es (mēs) tādā sūdā nedomājam. Nevienam tik ļaunu. Pats sev sataisīja kriminālprocesus, bez mūsu ziņas.

Joprojām nesaprotu Izraēlu/Palestīnu. Man ir stāstījis garā mašīnas braucienā ebrejs, bet es nekad neticu vienai monētas pusei, ja neesmu redzējis otru.
Mēs atbalstam Izraēlu valsts līmenī. Who cares valsts līmenis. LSM raksta "Izraēlas okupētās Palestīnas teritorijas". Okupētās? reptiļu medijos pat tā runā? Es neticu LSM. Lasu, jo tur nedod ar rungu pa muguru. Ir jālasa ļoti ļoti daudz, dažādi, visur, lai nojaustu, kas notiek.
Krieviem easy, putins teica, un tā ir. Tāds ir mans kaimiņš, un neskaitāmi krievi. Rubī tikai vienu! valodu, faktiski ar nogrieztām ekstremitātēm. Man ir 3 valodas, kā jau standarta nabadziņiem LV, un ciešu, cik maz. G draugam saskaitīju piecas. Viņš vnk nelielās, bet laikam ir septiņas, ja sāku atcerēties, meibi astoņas. Es nezinu, viņš vnk par to nekad nerunā, bet brīvi arī norvēģu, franču.

Bērns, kā jau visa viņa vecuma paaudze, ne īsti rubī latviešu, bet labi angļu. Mācu latviešu, bet ko padarīsi. Čatā ar latvieti runā tikai Eng. No good, Patiešām, tā ir degradācija. Grib krievu valodu iemācīties, izvēlējies priekšmetu skolā. Galīgi neiet, un paldies Dievam. Jaunajiem nevajag krievu valodu, lai tie krievi, kas nav adaptējušies, nosprāgst. Jaunie latvieši vnk nezinās krievu valodu, un tie krievi, kas ir urkas, nosprāgs, nodzersies, neviens viņus darbā neņems. Nobeigsies, neturpināsies, te viņiem nebūs ko darīt.

Varat iedomāties putina fanu, kas ļoti lepns runāja ar manu bērnu, paplašinātos teikumos krieviski. Nezinu ko viņš domāja. Krieviem pašapziņa ir līmenī. Vai to, ka redz ka ir viņš pats ir totāls lohs (pat nepieļauju vairāk kā 1%), vai "nekas, iemācīsies arī krievu val. laika jautājums".
Latviešiem ar pašapziņu ir kā nu ir, un tad labāk lai nerubī krieveni, jo ne visi ir stipri saprast un spēt lietot tikai kad nepieciešams. Es noteikti nē. Esmu mīkstais, un ar kāpņu kaimiņiem nekādi nespēju dirsties, uz ielas arī īsti nē.

Mums nav mediju. Sākam ar zemāko no trijiem, citus vnk nav pat jāmin – tad arī manu cibu varētu uzskatīt par mediju (and he does). Tvnet ir ir 2 nedēļu dzeršanas paģiras, labākajā gadījumā. Delfi, jau galvu augstāk, un laikam pat labāks par LSM, šogad. LSM ir Ļermontova ielas pacientiem – lūdzu nesatraucies, keep it calm. Informācijas nekādas. Vari iet atpakaļ gulēt, vai ko tu tur gribēji. Kultūras žurnāls.

Piebilde, es lasu tikai LSM, ar savu nestabilo psihi. Kad gribu nenogludinātāku, ieeju Delfi, bet nekā daudz vairāk tur nav. Ārzemju lapas, nu nahui. Ārzemnieki nepazīst krieviju, tikai pērk krievu šņabi, un visiem viss pohui.

Un ideja aizliegt krievu medijus LV, ir pats ļaunākais priekš LV. Totāli valsts ienaidnieki. Kur balansētie krievi lasīs? Kur vieglāk saprast burtus, un ne jau latviešu valodā. Kas bīda tādu ideju, ir apliekams ar kabeli ap kaklu, un nožņaudzams. Reāls valsts nodevējs. Nu tāds laikam ir plāns, ko tur brīnīties. Kaut ir reāli stulbi cilvēki, pat uz gaļu nepretendē.

Kāpēc valsts ir svarīga? Esmu par to domājis, saklausījies ne jau savas idejas, bet kaut kur dzirdētu analizējis.
Valsts ir ģimene. Nodot valsti, ir nodot savus tuvos. Ja mums nav izvarotāju ģimene tos 50 gadus, bet savi – kropli, līki, mantkārīgi, un mīloši anyway.

Ar valsti mums tiešām ir kārtībā. Piemēram es esmu ģimenē damage, visiem. Kam der semi-atkarīgais, uz kuru nekad īsti nevar paļauties, bet zina, ka visiem spēkiem nepievils un mīlēs, traucēs tikai kaisles.
Mums ir visi vecie komunisti visā smailē. Tas nav good. Tieši ārzemnieki, Kariņš, Levits, nezinu kas vēl, ir atgriezušies no prombūtnes mūsu ģimenē, ar izvarotāju nesapistiem prātiem.
LV ir ļoti slikti, ja domājam kā par Eiropu. Bet pats lielākais migrantu īpatsvars austrumeiropā ļoti daudz ko paskaidro. Voss, kaut grieztos ellē mūžīgi (bet elles nav, kristieši vnk nerubī. cilvēki, kuros nav žēlastības dāvanas. es arī esmu true kristietis, ļoti alternatīvs, un vistuvāk par vairākumu), iepludināja 800k dažos gados šeit. Nomāca pamatiedzīvotājus. Tas tikai, ja par sīkumiem runājam.

Man tiešām pastāv savs brain. Es to teicu pirms kariņiem, levitiem. Šo čūsku midzeni var apindēt tikai ārzemnieki. Mums jādod vaļa ārzemju dienestiem. Te visi viens otru pazīst, un nekas nemainīsies. Slimi ir visi.
Es to pats izdomāju, pirms 20, 25, vai 15, nav starpība.
Domāju es to korupcijas sakarā, ne plašāk.

Korupcija ir tumor. Esmu pats izmantojis 90-ajos, bez kauna arī atceroties. Bet tas ir sifelis ģimenē. Nobeigsies visi, ja neārstēs.
Ukrainai neiet. Tērē vēdera audzēšanai pat palīdzību. Jo tālāk no krieva, jo labāk. Ukraiņiem par ciešu saites ar krieviem.

Biju Ukrainā vairākas reizes, jo fanoju par tūrisma sportu. Reāli sportu, ne vnk braukāt riņķī. Mēs 90-o sākumā gandrīz dabūjām sejā, jo ukraiņi domāja, ka esam maskaļi. Knapi izgājām, pārliecinājām, ka esam latvieši.

Vēl, padomjlaika atstāsts, ka bijis ukrainis Rīgā, koduši restorānā, un esot novilcies pa seju. Ķipa, kāds pārdzēries sadeva "krievam" pa muti. Ukrainis saprata, ka tāpēc, ka noturēts par krievu, un ēda cepuri, dabūjis pa purnu. Lūk, viņam Latvija tagad izskatās pavisam citādi. Nenormāli ciena.

Tā negribās photoshop, bet vismaz esmu sācis. Totāli aizgaldu tur uztaisīšu, bet varbūt paspēšu nomierināt trigerus. Otrā galā laikam ir elle. Izmisuma īsziņas.

Kakāt pie Saktas es varētu, bet domāju, man ar to būtu problēmas, jo pat mājās nav easy.

Labāk bija protests piekasīgiem policistiem, 5-os no rīta, kad laimīgi ar G vilkāmies no Casablanka, izdejojušies. Policisti bija piesējušies diviem puišiem, kas bastejkalnā vnk gribēja pačurāt. Kur tu dabūsi 5-os no rīta pačurāt? Viss norm, džeki tikai gribēja nepiečurāt biksēs, bet nē, dirsina džekus. Skatījos uz policiju, novilku bikses, apenes atstāju kājās, un vnk gāju pāri visam Brīvības pieminekļa laukumam. G pabēga metru prom, deklarēja, ka negribot būt arī savākta. Pagrūti paiet nolaistām biksēm, lēni. Policisti bija vnk ahujā. Nav tāda likuma, par ko mani paņemt. Labi visu apzinājos. Bolījās, nevarēja noticēt tādam pohui, konkrēti viņiem adresētu. Par čurājošajiem džekiem aizmirsa, vismaz kamēr gāju pāri laukumam.

Nu, vēl Doma laukums. Kārlis ļoti reti bija ņēmis sintētikas, bet bija diena, kad paņēmām kopā. Mani tā iepēra. "Nomērijis" pašu viduci, apgūlos zvaigznītē, izpletis rokas, kājas. Vnk gulēju uz bruģa, skatījos debesīs. Cilvēkiem taču vienalga, ir darba dienas beigas, visi kaut kur steidzās. Kārlim pat ecstasy nepalīdzēja. Viņš bija nelaimīgs par manu brīvību. Menti, menti! Un ko ja menti? Pieceltos, parunātu, ietu. Novilkt kurpes Cepelīnā, un izplāties uz dīvāna. Tuvu salikt zeķēs ieautās kājas uz galda. Tā kafejnīcās nedarot. Nesapratu, kā viņam ripa tik ļoti neatlaiž no sevis. Esmu ļoti korekts pēc definīcijas. Tāpēc man vajag drogu, lai spētu būt tāds, kas nevienam netraucē, un beidzot arī sev.

Tie vispār visi ir sīkumi. Viena lappuse. Runāju tikai, jo ļoti negribās photoshop, bet nado, Feģa, nado.

Vēl cīgu, vnk lai nedarītu.
Ecstasy ir tāds, ka pusurlu baru pārvērtu apjūsmotājos. Sāka viņi ar kādu kinda pusuzbraucienu, un pēctam nevarēja atvadīties, kad nāca mani draugi, un devāmies tālāk. "Tu toč neesi no Latvijas. Holande". Nu jā, es to zinu. Tad man bija vienalga, vnk patīkami komplimenti no pusurlām.
Ar ekstāzi var visu. Nu, ja redzi bezcerīgu ļaunumu, stulbs neesi, tad vnk ļauj paiet garām, lai nekas slikts nenotiek, bet parasti, cilvēki nav ļauni, vnk ļoti iegruzījušies, un viņus viegli var konvertēt.
Sintētiskā mīlestība. Tāpēc varbūt es saprotu, kā darbojās īstā, kaut neesmu piedzīvojis. Saņēmis jā, bet neesmu spējis dot, man šķiet. Tu pieskaries ar gaismu, un viss pārvēršās.

Jā, vēlreiz. Palestīna/Izraēla nav mana prāta kapacitātei. Nesaprotu, kas tur notiek, nezinu pilnīgi neko. Neesmu nevienā no pusēm, jo pietrūkst izpratnes. Rietumi neko nenozīmē. Tas, ka krievi ir vēl sliktāk, neatceļ visu ārprātu, kas notiek citur.

Bērnam ir brain. Ukrainas kara sākumā, redzot mani iegruzījušos, viņš teica "bet papu, tas taču visu laiku kaut kur notiek pasaulē. kāpēc konkrēti šis tevi tā skar?". No words. Skar, jo ir padomju varmāku pieredze, bet ļaunums visās zemēs ir ļaunums. Viņš saprot vairāk par mani, paldies Dievam.

Paņemtu uz kredīta, maksātu pa mēnešiem kādu datorgrafiķi, lai izdara to sūdu šodien. Tik hārdkōr neviens darbs nav gājis. Vnk nevaru pastrādāt konkrēti šo darbu. Man stāv ar pistoli pie deniņiem. Es esmu notikumu centrs, man uzkrāvuši visu kāda cilvēka veiksmi/neveiksmi, tuvu savu dzīvi. Bļeģ. Nevienam nekad vairs nepalīdzēšu (par laimi zinu, ka to nodomāju tikai sekundi).

Varētu iet pēc vodkas, bet tad es atgultos, un būtu pohui. Tā nedrīkst, tur cilvēks asarās mirkst.
Labāk iešņauc atlikušo no tāfeles, jau pēdējo no 4 "gramiem". Sanāk, tātad jau 5,5, tas ir ļoti ļoti daudz, pat man, bet nestrādā. Drugs don't work, The Verve. Bundžiņā ir vēl, desmitiem.

Vecs stafs. Sāku rudenī 2022. Ejiet ieskrieties. Atdzīvojās projekts tagad. Now! Tūlīt! Citādi visa dzīve cilvēkam sagrūšot. Zvana viņas vecis, uztraucies. Kundze jau tā ir ar vājiem nerviem, neadekvāta, nespēj pa tel runāt. Bļeģ, kur es esmu iepisies. Nauda nav svarīgi. Draugu draugiem neprasu. Arī ja maksātu, tas neko nemainītu. Jānosūta kaut sūds, citādi būs kodolziema vairākos prātos, forever and ever.

Pagulēju bezmiegā kādu brīdi. Jutos tik mierīgs, ka es drīkstu vnk apgulties, un izslēdz brain, forced, tagad drīksti. Gandrīz pat aizmigu.

Epastu, ko saņēma Kārlis, nelikšu atkārtoti. Ar labāko es nemēdzu purināties. Arī Norge dienasgrāmata bija tikai 1x šeit, katru dienu viens skenējums, lai sakrīt ar datumu 2000, un friends only. Kad vēl laikoju draugus, un izmetu visus nahui, kad feita izmeta mani no saviem draugiem. Jā, nomainīju pilnīgi visu. Ciba citā krāsā. Userpics šeit un feisbukā melns kvadrāts, vārds feisbukā nomainīts uz Del Eted. Visa, kādu periodu rakstītā ciba dzēsta, ierakstu pēc ieraksta. Gadus izdzēsu, un saliku Nirvana, teksta krāsā, kas neatšķirās no fona, laikam black. Varat saprast cik true bija depris, un jāmeklē ārsts (2016). Otrā griešanās dzīvē. Tagad fb esmu Undel Eted (paldies Kristīnei. mentāli glāba un izglāba, redzēja ka kāds nepazīstams cibiņš iet nost no spolēm), bet manā fb nekā nav, kāds viens ieraksts, random. Fb vnk lietoju kā čatu un pieeju tirgus placim. Pat G izmeta mani no fb draugiem. Man tur ir tikai 2 draugi.
Domrakstā Kārlim bija "viņiem var uzticēt vienīgi atbildību. Ar to tāpat neko nevar iesākt" (konteksts svarīgs, bet nu ai fak..).

Ja atbildība, šeit ir zero. Piemērs ir mans bērns. Ļoti mīlu, un cenšos dot labāko, bet esmu pilnīgi bezatbildīgs. Guntai ir uzkrautas visas rūpes.

Vispār, mans fb tika startēts ar Sulim Hasan, un atrast vismietpilsoniskāko arābu bildi, ūsainu, resnu, ar galvas plīvuru, ieriebt ASV. LMA kautkādā novakarē nepazīstamām beibēm iestāstīju, ka esmu Abdula. Iokaste bija līdzās, arī patika šovs. G vēlāk paskaidroja, ka Abdula esot sieviešu vārds. Beibes smējās, neticēja, bet redzēju, ka notic. Laikam kādus "sulim hašen kebab" izrunāju, lai pierādītu, ka esmu arābs. Varbūt tulkoju uz arābu, ko viņas uzdeva kvestā "pasaki arābiski".

Varētu parādīt jums citas savas cibas, vairs gadiem neturpinātas, daudz labākas par zivi, bet tās (vismaz 2 no tām) ir konkrētam cilvēkam. 2-ām, katrai sava. Tā es daru, kad iemīlos. Tikai teaser, es saprotu, ko drīkst teikt, un ko nē. "Visi zina" miilucibu5. Diena šogad, martā, ko pavadīju kopā ar Lauru Siguldā, nav noslēpuma ciba. Tā ir atklāta zivs. Vnk negribēju rādīt Laurai, ka atbraucis Rīgā, turpat Origo, momentā alko outletā, un gāzt rīklē, varbūt uzreiz, vai tomēr pacietos iziet no telpām. Meitenes mani tā mēdz iespaidot. Zināju, ka nesatikšu vairs ilgi, varbūt pat [neizrunā].

Teikt meitenes, beibes, sievietes, naistes, noniecina mīlestību. Tātad tu esi dzīvnieka mind.
Tāpēc es nespēju atteikties no vienas, un par mani smējās, noraidīja, kad es zvērēju, ka esmu gulbis, no visas sirds tā domāju. Ja viena, tad tiešām viena, in joy and sorrow. Visu dzīvi. Nezinu, kā man sanāktu, bet pārliecināts esmu skrollēt tikai uz vienu cilvēku dzīvē.
Katra reize ir slīpēt šasiju garāžā, pārsist virsbūves numurus. Pilnībā nomainīt sevi pēc pases. Man jau pie otrās reizes likās, pēdējā reize. Pie trešās, metāls ir tik plāns, ka es nevaru vairs tālāk. Nē, nahui, slīpē un kaļ numurus. Tie ir auto zagļi, kas tā spēj.
So, man ir grūti noticēt mīlestībai sevī. Bet es nedrīkstu sevi izpostīt, kā ārprātā ar Feitu. IR jāiet tālāk. Varbūt vnk dzīvojot vienam.

Tik trulus tekstus, kā zvērēt, ka esmu pilnīgi atdevis visu sevi viņai, un tālāk nekas vnk nav iespējams. Man reāli metāls dilst katrā reizē, es tiešām ar hārkōr noskatos, ja tiek pārkalti numuri. Tā bija reizes. Uzkalts ir pēdējais, un šo auto aizvācam uz šrotu.
Arī Goldie nesanāca, jo es nespēju vairs pārkalt numurus. Sex man neko nenozīmē, un Goldie nemeklēja to. Meklēja mani, tāpat kā es viņu. Laura ir pēdējais uzkaltais nr. Man reāli enough. Ja tik cool neesmu bijis vajadzīgs nevienai, tad pis prom, neatskatoties. Apvainojies neesmu, vnk mani dzīvē negribēja, kaut grāba no rokām ārā.

Ļoti noguris. Pizģec, nebūs ne miega, ne tā darba, ne rītdienas.
Ejakulēt jā, būtu. Bet tās ir minūtes, un pēctam jūties vēl nožēlojamāk. Negribu sex forever, pat ar īstu sievieti. Tas ir apgalvojums, es izslēdzu sevi no tās aprites. Čurāt un ēst vajadzēs, tāpat arī to. Sen daru aizmiedzis acis, kā riebjās saņemties nedēļā reizi, un tad sevi uzkačāt, lai spētu vispār [sevi paciest].