15.. Okt, 2023 | 16:30
cibiņš ≡: zivs
Tā negribās photoshop, bet vismaz esmu sācis. Totāli aizgaldu tur uztaisīšu, bet varbūt paspēšu nomierināt trigerus. Otrā galā laikam ir elle. Izmisuma īsziņas.
Kakāt pie Saktas es varētu, bet domāju, man ar to būtu problēmas, jo pat mājās nav easy.
Labāk bija protests piekasīgiem policistiem, 5-os no rīta, kad laimīgi ar G vilkāmies no Casablanka, izdejojušies. Policisti bija piesējušies diviem puišiem, kas bastejkalnā vnk gribēja pačurāt. Kur tu dabūsi 5-os no rīta pačurāt? Viss norm, džeki tikai gribēja nepiečurāt biksēs, bet nē, dirsina džekus. Skatījos uz policiju, novilku bikses, apenes atstāju kājās, un vnk gāju pāri visam Brīvības pieminekļa laukumam. G pabēga metru prom, deklarēja, ka negribot būt arī savākta. Pagrūti paiet nolaistām biksēm, lēni. Policisti bija vnk ahujā. Nav tāda likuma, par ko mani paņemt. Labi visu apzinājos. Bolījās, nevarēja noticēt tādam pohui, konkrēti viņiem adresētu. Par čurājošajiem džekiem aizmirsa, vismaz kamēr gāju pāri laukumam.
Nu, vēl Doma laukums. Kārlis ļoti reti bija ņēmis sintētikas, bet bija diena, kad paņēmām kopā. Mani tā iepēra. "Nomērijis" pašu viduci, apgūlos zvaigznītē, izpletis rokas, kājas. Vnk gulēju uz bruģa, skatījos debesīs. Cilvēkiem taču vienalga, ir darba dienas beigas, visi kaut kur steidzās. Kārlim pat ecstasy nepalīdzēja. Viņš bija nelaimīgs par manu brīvību. Menti, menti! Un ko ja menti? Pieceltos, parunātu, ietu. Novilkt kurpes Cepelīnā, un izplāties uz dīvāna. Tuvu salikt zeķēs ieautās kājas uz galda. Tā kafejnīcās nedarot. Nesapratu, kā viņam ripa tik ļoti neatlaiž no sevis. Esmu ļoti korekts pēc definīcijas. Tāpēc man vajag drogu, lai spētu būt tāds, kas nevienam netraucē, un beidzot arī sev.
Tie vispār visi ir sīkumi. Viena lappuse. Runāju tikai, jo ļoti negribās photoshop, bet nado, Feģa, nado.
Vēl cīgu, vnk lai nedarītu.
Ecstasy ir tāds, ka pusurlu baru pārvērtu apjūsmotājos. Sāka viņi ar kādu kinda pusuzbraucienu, un pēctam nevarēja atvadīties, kad nāca mani draugi, un devāmies tālāk. "Tu toč neesi no Latvijas. Holande". Nu jā, es to zinu. Tad man bija vienalga, vnk patīkami komplimenti no pusurlām.
Ar ekstāzi var visu. Nu, ja redzi bezcerīgu ļaunumu, stulbs neesi, tad vnk ļauj paiet garām, lai nekas slikts nenotiek, bet parasti, cilvēki nav ļauni, vnk ļoti iegruzījušies, un viņus viegli var konvertēt.
Sintētiskā mīlestība. Tāpēc varbūt es saprotu, kā darbojās īstā, kaut neesmu piedzīvojis. Saņēmis jā, bet neesmu spējis dot, man šķiet. Tu pieskaries ar gaismu, un viss pārvēršās.
Kakāt pie Saktas es varētu, bet domāju, man ar to būtu problēmas, jo pat mājās nav easy.
Labāk bija protests piekasīgiem policistiem, 5-os no rīta, kad laimīgi ar G vilkāmies no Casablanka, izdejojušies. Policisti bija piesējušies diviem puišiem, kas bastejkalnā vnk gribēja pačurāt. Kur tu dabūsi 5-os no rīta pačurāt? Viss norm, džeki tikai gribēja nepiečurāt biksēs, bet nē, dirsina džekus. Skatījos uz policiju, novilku bikses, apenes atstāju kājās, un vnk gāju pāri visam Brīvības pieminekļa laukumam. G pabēga metru prom, deklarēja, ka negribot būt arī savākta. Pagrūti paiet nolaistām biksēm, lēni. Policisti bija vnk ahujā. Nav tāda likuma, par ko mani paņemt. Labi visu apzinājos. Bolījās, nevarēja noticēt tādam pohui, konkrēti viņiem adresētu. Par čurājošajiem džekiem aizmirsa, vismaz kamēr gāju pāri laukumam.
Nu, vēl Doma laukums. Kārlis ļoti reti bija ņēmis sintētikas, bet bija diena, kad paņēmām kopā. Mani tā iepēra. "Nomērijis" pašu viduci, apgūlos zvaigznītē, izpletis rokas, kājas. Vnk gulēju uz bruģa, skatījos debesīs. Cilvēkiem taču vienalga, ir darba dienas beigas, visi kaut kur steidzās. Kārlim pat ecstasy nepalīdzēja. Viņš bija nelaimīgs par manu brīvību. Menti, menti! Un ko ja menti? Pieceltos, parunātu, ietu. Novilkt kurpes Cepelīnā, un izplāties uz dīvāna. Tuvu salikt zeķēs ieautās kājas uz galda. Tā kafejnīcās nedarot. Nesapratu, kā viņam ripa tik ļoti neatlaiž no sevis. Esmu ļoti korekts pēc definīcijas. Tāpēc man vajag drogu, lai spētu būt tāds, kas nevienam netraucē, un beidzot arī sev.
Tie vispār visi ir sīkumi. Viena lappuse. Runāju tikai, jo ļoti negribās photoshop, bet nado, Feģa, nado.
Vēl cīgu, vnk lai nedarītu.
Ecstasy ir tāds, ka pusurlu baru pārvērtu apjūsmotājos. Sāka viņi ar kādu kinda pusuzbraucienu, un pēctam nevarēja atvadīties, kad nāca mani draugi, un devāmies tālāk. "Tu toč neesi no Latvijas. Holande". Nu jā, es to zinu. Tad man bija vienalga, vnk patīkami komplimenti no pusurlām.
Ar ekstāzi var visu. Nu, ja redzi bezcerīgu ļaunumu, stulbs neesi, tad vnk ļauj paiet garām, lai nekas slikts nenotiek, bet parasti, cilvēki nav ļauni, vnk ļoti iegruzījušies, un viņus viegli var konvertēt.
Sintētiskā mīlestība. Tāpēc varbūt es saprotu, kā darbojās īstā, kaut neesmu piedzīvojis. Saņēmis jā, bet neesmu spējis dot, man šķiet. Tu pieskaries ar gaismu, un viss pārvēršās.