man ir sajūta it kā es ilgotos pēc neuzgleznotas gleznas
man ir sajūta ka es no ilgām nemaz negribu izlogoties
man ir sajūta ka es varētu skatīties ilgi pa logu
cerībā ka atnāks..

bet ar prātu saprotu ka visdrīzāk paies garām
jo ja būtu tad tak jau tagad būtu
bet nav taču

tās jau tikai manas ilūzijas
sasaukt tak nevaru

tad tak jau sen atnāktu
bet nav

negribas nosmakt negācijās. nezinu, vai man tagad aizmirstību lūgties. negribu. es vispār gribētu nelūgties, bet ļauties. un neraudāt par to, kas nav priekš manis. jo ja būtu, tad tak jau būtu.. bet nav

un kā gan lai zinu, kas ir vai nav priekš manis, ja nav.

kā lai uzglezno, ja nav ar ko

un kā lai zinu, ka nav, ja varbūt ir.



[atkal jau čīkstīgs es, ai]