zintish - iespējams, mazliet kašķīgi un piekasīgi. recenzija. Benjamiņš

vakar, restorānu nedēļas ietvaros, bijām uz Benjamiņu.
auduma tapetes un senas koka durvis bija forši, bet visa kopējā gaisotne atstāja tādu (sena, bet tomēr) tipiska viesnīcas restorāna iespaidu.

pirmais mīnuss, ko pamanīju bija tas, ka restorānu nedēļas pusdienotājiem nepienākas auduma salvetes.
šķiet, ka arī oficianti viņi mums piešķīra no jauniņajiem. jūtu līdzi, bet apkalpošana bija nedaudz neveikla, ūdeni atcerējās atnest tikai maltītes pusē, vīnu atnesa nepareizo (es to izdzēru enīvej, pasūtot nākamo glāzi norādīju, ka šoreiz tomēr gribu cremant, ko arī dabūju. pozitīvi tas, ka pirmo, nepareizo, rēķinā neieskaitīja).
iespējams, ka man pārāk patīk piekasīties, iespējams, es esmu pārskatījusies visādus cooking šovus, kur par to vien runā, kā visam, kas atrodas uz šķīvja ir jāharmonē savā starpā un kā ēšanai ir jābūt piedzīvojumam. pozitīvam. es vīlos.
uzkodas "biešu kraukšķi", bija kļuvuši valgi, šķiet, tas šķīvis jau uzservēts tika turēts ledusskapī. un vispār no uzkodas kombinācijas saskanēja tikai forelei ar ikriem, pārējais tur īpaši nepiestāvēja.
galvenā ēdiena zivs filejā bija asakas. piesauktās vēžu astes izrādijās no lielveikalos nopērkama konserva. kammon rilī!?
deserts bija foršs, ja neēda "zaļo ābolu želeju". zaķkāposti gan bik nosita visu garšu.

nebija tā, ka baisi slikti, bet diez vai vēl kādreiz turp došos.