Ir 2021. gada 21. janvāris. Mazliet aizkavējos, šo rakstot - tad varētu citēt kāda tviterī rakstīto, ka ir ''21. gadsimta 21. datuma 21. stunda''.

Bet nu neko.

Visu dienu dzeru jāņogu sulu - atšķaidītu ar ūdeni. Un guļu. Kad pamostos, domāju par to, ka man vajadzētu sākt lasīt visādus vēsturiskus materiālus, lai es līdz otrdienai paspētu uzcept eseju par to, kāpēc līdz Baltijas valstīm neatnāca Renesanse. Žēl, ka nevaru rakstīt tikai savas intuitīvās nojautas (baigi tālu dzīvojam) vai kaut ko vispārīgu, bet, visticamāk, patiesu (gan jau kaut kāds karš kaut ko sapisa). 

ehh.

Rīt man ir virtuāla darba intervija. Pulksten vienos dienā. Uztraucos. Pēdējā laikā ''viens dienā'' man ir analogs normāla cilvēka ''astoņi rītā''.

Un naktīs man nenāk miegs. Par spīti tam, ka dzeru miega zāles - nenāk. Bet viļņiem kā dūriens nāk trauksme. Viļņos. No ārpuses. Jūtos tā, itin kā man kāds uzbruktu. 

Tad edgars lasa man priekšā pasakas. Pēdējos vakarus tās ir indiāņu teikas. Vakarnakt es esot aizmigusi pēc piecām lappusēm.

Bet šodien es visu dienu guļu. Esmu ziemai pašā vidū. Uz mazas saliņas. Labi, ka te ir silti un spīd mazas gaismiņas. Bet vēļ ilgi būs nakts. Ir tikai janvāra nogale. 

x