es nekad nevaru atvērt savu muti. es esmu mēma, mēma kā zivs. es lieku citiem uzņemties runātāja lomu. es lieku citiem minēt. vai es gribu būt mīkla? es nezinu. es pati nespēju uzminēt.
man nekad nav īsto vārdu. es varu rakstīt, bet neprotu runāt. es protu rakstīt tukšumā - un pati tad esmu tukšums. man nav miesas - nav adresāta. es negribu būt muļķe. es negribu, lai mani uzskata par muļķi. par naivu. vai es esmu naiva?
es nezinu. kā lai es tev pasaku. kā lai samierinos ar atbildi, kas nebūtu pareizā. kā lai samierinās ar to, ka nevaru zināt, ko atbildēsi. labāk ir dzīvot mīklā - un skatīties. un cerēt. un sapņot. un lūgties.
kāpēc es esmu tik nožēlojama. kāpēc man ir tik mīksta sirds. kāpēc es esmu tik trausla. kāpēc viss man tik ļoti sāp. es nespēju dzīvot. es negribu mirt.