par oziju osbornu
Manai mammai bērnībā bija ozzmosis kasete un tad vēl disks, cits albums, kaut kas arī no Black Sabbath. Viņa to bieži atskaņoja mājās, tāpat kā Nirvanu, Hospitāļu ielu (netiku pie biļetes uz konci novembrī bet man tur obligāti ir jābūt..), Bjorku un Akvarium. Ā, un to Bregovic & Kajah albumu. Tā nu šī mūzika ir kaut kur manās saknēs. Bet par to nav stāsts. Sākumskolā man bija viena draudzene no bērnudārza, jo ar citiem bērniem es nerunāju, jo sāku iet skolā tūlīt pēc Lielākās Traumas manā dzīvē un vispār man būtu bijis vajadzīgs psihologs bet whatever. Trešajā klasē parādījās Elizabete un viņa bija kuce. Vispār viņas pret mani slikti izturējās. Whatever. Kādā otrajā klasē es viņas uzaicināju ciemos un gribēju parādīt savu foršo mūziku un uzliku Oziju. "iuuuu, kāpēc tu klausies kaut kādu vecu veci?" viņas teica un aizgāja mājās.

vot.
rip ozij.