tu aizklāj manu muti kā aku
it kā baidītos nejauši tajā iekrist
pieliec pieri pie mana karstā vaiga

mēs pierodam viens pie otra
brīžos kad nerunājam
bet uzmanīgi tuvojamies
kā dzīvnieki tumšā mežā

klusa tumsa
es vēroju mūsu ķermeņus
neapvārdojamus, jutīgus un mēmus

klusa tumsa
es ieguļos savos kaulos, muskuļos, liesā, ādā
mēs esam divi šūpuļi iekārti vienā zarā
tu-tuk
tu-tuk
tu-tuk
tu-tuk