es nesaprotu, kas man kaiš. man ir tik grūti pieķerties rakstīšanai. es pat nerunāju par radošo, bet gan pašterapeitisko. es zinu, ka tas ir galvenais veids, kādā varu tikt galā ar sarežģītām emocijam un domām, citādi tās pilda manu galvu. bet es vnk nespēju pieķerties. tur ir pārāk daudz visādu domu un notikumu kuri jāapstrādā, kuri daļēji galvā ir apstrādāti, bet tikai pierakstot es varu pavisam skaidri izprast, ok tieši es domāju, gan "pareizās" gan "nepareizās" domas un tā tālāk.

arī mzlt depresīvi lasīt ierakstus gadus atpakaļ un redzēt ka struggle is real always and forever.

nah es nevaru vienkārši būt mierā