viens no vērtīgākajiem jautājumiem, kas jāuzdod, ir - vai viņš tev pašai ir gana labs un patīk? nevis "vai es esmu gana laba un viņam patīku?".

es atceros, ka tolaik, kad mocījos līdzīgās mokās, vienmēr domāju "jā, jā, skaidrs, ka patīk, nevienas šaubu ēnas, ka patīk; nu bet kāpēc es nepatīku?!".

vēlāk atskatoties (pēc gadiem, pēc daudziem gadiem), es sapratu, ka viņi man būtu ārkārtīgi nederīgi, ar viņiem kopā būtu bijis neiespējami būt, lai slavēts allahs un buda, ka es viņiem nepatiku!