ekshibicionisms
šodien beidzot uzzināju, kā to vārdu rakstīt.

es apskaužu cilvēkus, kuri spēj kaut uz mirkli neizjust absolūto eksistēšanas fakta watafaku.

es apskaužu cilvēkus, kuriem šķiet ka tas ir vnk stilīgs jaunās paaudzes prikols.

bet te es sēžu. eksistēju pat sevišķi necenšoties. esmu dzīva. neko tā pa īstam nekontrolēju. un vienīgais, kas mani attur no absolūtas, paniskas prāta zaudēšanas ir vecā labā ticība. Kam? Kaut kam labam. Vienkāršības labad varu to dēvēt par ticību labajam. Lai vai kas notiktu, ir jātic labajam. Viss ir uz labu. Mēsli, ko jābrien tagad ir mēslojums gaišai un laimīgai nākotnei, ko citādi neiegūt.

Es priecājos par to, ka uz mani vienmēr ir iedarbojies placebo, pat tad, ja zinu, ka tas ir placebo. Un mani priecē, ka par spīti tam, cik dziļi apzinos visa arbitrārismu un nejaušību un to, ka tikai pateicoties manām smadzenēm visas šīs nejaušās lietas var veidot kādu saprotamu naratīvu ar mani galvenajā lomā, par spīti tam ka apzinos ka jebkuru darbību var aizvietot ar citu un galu galā tā būs tikai darbība, jo morālo vērtību tam piešķir vienkārši balstoties pastāvošajās vispārpieņemtajās konvencijās (skat. - nogalināt cilvēku = slikti, bet, ja karā = godājami. mīlēt citu = labi, ja vien negrib mīlēt arī fiziski; tādā gadījumā = atkarīgs no laika un teritorijas. zagt un laupīt = slikti, ja vien neesi korporācija ar monopolu vai spiegs citā valstī, u.t.t.) jā, par spīti tam visam es tomēr turpinu ticēt.

Ai bet ziniet viss ir blēņas, neviens mēs neko nerubījam. Es gribētu lai man nav tik tumši un smagi. Man pietiktu ar to. Esmu ļoti nogurusi no tā, kas man gulstas virsū. Viss citādi lēnām lūst. Varbūt ir lūzis jau gadiem.

Es nezinu, kā būt. Man ir slimība, kas liek man justies slimai. Tas ir jēdzīgāk, kā pirmo reizi izlasot, var izklausīties. Tas ir kaut kas līdzīgs hipohondrijai, bet ne līdz galam. Tas ir kaut kāds pielipis nelaimīgums, kas cenšas sevi realizēt liekot man justies tā, it kā man viskaut kas nebūtu kārtībā. man viss ir kārtībā. ja neskaita nelaimīgumu. es gribētu lai tas mani atstāj. es ceru, ka man pietiks nauda antidepresantiem un es atradīšu recepti. tas palīdz. galvenais izdzīvot līdz vasarai. vasarā viss ir labāk.

būs ok.