atkodu trīs vecus gļukus savā sistēmā
1. mana pirmā reakcija uz viņa slikto garastāvokli ir a)pašaizsardzība - uzbrukums; b)pašaizsardzība - es esmu nabadziņš
tā nu mēģinu noķert to brīdi un neaplipināties un neļauties. elpot. atkāpties solīti atpakaļ. saglabāt mieru.

2. man tik ļoti negribas dot citiem viņus apgrūtinošas ziņas, ka es labprātāk izvēlos izlikties, ka šīs apgrūtinošās situācijas nemaz nav (it kā tas kaut kā uzlabotu situāciju) t.i., tā vietā, lai uz ziņu 'piezvani man, kad esi klāt' es atbildētu 'nē, es nevarēšu, man nav kredīta', mans pirmais impulss būs pateikt 'okei' un tad pašai kaut kā mistiski cerēt ka no zilām debesīm nokritīs mobilais vai notiks vēl sazin kādi brīnumi

3.baigi bieži aizmirstu, ka personai x ar kuru runāju, nav zināmi visi informācijas, ko es sniedzu, būtiskie aspekti, tāpēc pamanos vismaz trešdaļu izlaist (jo es jau viņus visus gluži labi zinu) un tad plikšķinu plakstiņus un brīnos (jo pārprata vai nesaprata nemaz)