| |
|
| 02:57am 21/11/2017 |
| |
jānis pārtrauc mūsu sarunu
esot izdomāts tāds čips, ko ieliek acī akliem cilvēkiem, un tad viņi kļūstot redzīgi
varbūt man arī tādu vajag
bet galvā
kaut kādu trešās acs čipu iestūķētu tieši smadzeņu taukos
ha ha ha |
|
| |
|
Post |
| |
| ikdienības semināri |
|
| 03:10am 21/11/2017 |
| |
man patīk semināri
es labprāt biežāk satiktu cilvēkus lai ar viņiem apspriestu šo vienu X lietu
ziniet
lai nav tik krasa nodalījuma starp dzīvi academic un dzīvi fortuita
savādāk kaut kā vēl tā inde plosās kaut kur galvas garozā, ka runāšana par lietām ir tikai klasēm un auditorijām, bet mēs taču esam satikušies
esam taču tjipa
domubiedri
tad jau varbūt ir pienācis laiks domu-biedroties
(nevis balstīties uz to, ka ak, mēs jau reiz iepazināmies zini
jau sapratām, ka dzīvojam līdzīgos pamatos
un ko nu tur vairs
tagad atliek vien slīgt
ikdienībā) |
|
| |
|
Post |
| |
| |
|
| 03:14am 21/11/2017 |
| |
aizvien manā galvā dzīva ir tā paralēlā realitāte, kur anete ir sallija, četrdesmitgadīga sieviete izšūtām kļošenēm, pīpē poļu cigaretes kaut kur amerikas treileru parkā un ļoti džopliniski mežonīgā garā savas darba dienas pavada ar savu motorolleru bandu traucoties cauri lieliem, sarkaniem un pamestiem kanjoniem |
|
| |
|
Post |
| |
| meitene saka: |
|
| 03:28am 21/11/2017 |
| |
kad jūs te bijāt pirmoreiz, es teicu
kad nokritīs tam kokam lapas, varēs redzēt hansabanku
un ziniet ko
var redzēt hansabanku |
|
| |
|
Post |
| |
| skaidras debesis |
|
| 07:39am 21/11/2017 |
| |
es vienmēr esmu gribējusi skaidras debesis tu man iedevi atspulgu un man bija labi ar to tik labi
ka varēja nemanīt horizonts tikai
peļķes apgrauztā mala
pa īssavienojumiem es sūtu tev tiešsaistes ziņo ju mus no mezosfēras
(tur, kur nav mākoņi)
kā mētelis savalda siltumu
tev veltītās
šifrētās
vēstules ir vīstītas mitrā šķidrautā |
|
| |
|
Post |
| |
| gandrīz līdz |
|
| 09:53am 21/11/2017 |
| |
atdziestot zemei jūra silta
kā azotē paslēpta
plauksta
bet
mana māja pieskārieniem neaizsniedzamā zonā
aizsalst un atdalās
uz nolauzta ledus gabala
pa
upi
pa
upi
līdz ledājiem
zobains smīns iesalst sniegā
dala man lozes
mani draugi
laivotāji
aizved mani līdz robežai
gandrīz satausta mani jūra
silta
mani draugi
laivotāji
vienam kabatā
vecāsmātes gatavotais rums |
|
| |
|
Post |
| |
| |
|
| 10:24am 21/11/2017 |
| |
es esmu budas rallijs |
|
| |
|
Post |
| |
| samiegti smiekli |
|
| 12:26pm 21/11/2017 |
| |
tu smējies nesamanīgi || skaļi ceļiem trīcot || nepāra piesi || tienos
skropstas tavas patiesībā lidzivis melnā jūrā
kā uzpeld burbuļi gāzētā dzērienā tā smiltis sapņo baznīcu vitrāžu sapņus
tu smejies || dzirkst tavas acis un cidoniju limonāde
nopurini plecus no pleciem drupačas
kā stīvums
lejā
lejā
dod man paturēt roku aukstu kā krastā izsviesta zivs kas vēl mazliet
elpo
|
|
| |
|
Post |
| |
| nokušņi |
|
| 12:42pm 21/11/2017 |
| |
sagaidīju tevi ar svecēmpie tilta pie staba pie baltas līnijas
kur pakritis gulēja aukstums tu teici
man aukstas rokas
un es aplēju viņas ar svecēm.
vaskainiem pirkstiem zīmēju robežas starp aukstumu dziestošo
neatdzisušo
silto
un paša.
|
|
| |
|
Post |
| |
| atkodu trīs vecus gļukus savā sistēmā |
|
| 06:01pm 21/11/2017 |
| |
1. mana pirmā reakcija uz viņa slikto garastāvokli ir a)pašaizsardzība - uzbrukums; b)pašaizsardzība - es esmu nabadziņš
tā nu mēģinu noķert to brīdi un neaplipināties un neļauties. elpot. atkāpties solīti atpakaļ. saglabāt mieru.
2. man tik ļoti negribas dot citiem viņus apgrūtinošas ziņas, ka es labprātāk izvēlos izlikties, ka šīs apgrūtinošās situācijas nemaz nav (it kā tas kaut kā uzlabotu situāciju) t.i., tā vietā, lai uz ziņu 'piezvani man, kad esi klāt' es atbildētu 'nē, es nevarēšu, man nav kredīta', mans pirmais impulss būs pateikt 'okei' un tad pašai kaut kā mistiski cerēt ka no zilām debesīm nokritīs mobilais vai notiks vēl sazin kādi brīnumi
3.baigi bieži aizmirstu, ka personai x ar kuru runāju, nav zināmi visi informācijas, ko es sniedzu, būtiskie aspekti, tāpēc pamanos vismaz trešdaļu izlaist (jo es jau viņus visus gluži labi zinu) un tad plikšķinu plakstiņus un brīnos (jo pārprata vai nesaprata nemaz) |
|
| |
|
Post |
| |
| |
|
| 06:10pm 21/11/2017 |
| |
'tev diezgan saspringta dzīve izklausās, paklau'' teica patrīcija, kad lepni nodeklamēju viņai savus pašpsihoanalīzes rezultātus |
|
| |
|
Post |
| |
| |
|
| 06:16pm 21/11/2017 |
| |
māksla cilvēkus piesaista taisni tāpēc, ka tā viņus uzrunā
un uzrunā tikai tas, kas runā tev jau zināmā valodā
tāpēc tiekšanās pēc absolūtas oriģinilitātes ir ne vien neiespējama, kā arī vienkārši absurda un nevajadzīga, jo vislabākais mākslinieks ir tas, kurš ticis vistuvāk visiem kopīgajam |
|
| |
|
Post |
| |
|
|