skumji pa īstam
balti līķauti nosedz visas tās mājas
kurās reiz tik bieži gāju
tagad no manis tur tikai
pēdas

un arī tās
drīz aizaugs ciet

manas pēdas
iemin jaunas dobes ielās
ielas mani atpazīst un padevīgi lokās

šoreiz tik uz citu pusi
tagad man ir citas mājas

jāj un jāj un neapstājas
pilsētā šai nav tai mājas…

pāri ceļtekām un vārtrūmēm
kā balta migla maigi tīkli
sasalis ir sastingušais siltums
tas tik ātri nepāriet
kā aukstums

kā bēru gājiens šodien mani ceļi
lai kur es ietu skumji logos
notrīc debesis

manas pēdas
iemin jaunas dobes ielās
arī tās
drīz aizaugs ciet