24. 01. 2021.   
09:17am 24/01/2021
  Ir tādi rīti, kurus tu nenoguli. Tikai nevienam nesaki, ka negulēji arī pa nakti. Citādi viņi tevi žēlos. Vai saprotoši pasmaidīs. Bet es gribu atsvabināties no šī negulētas-nakts-konteksta, kas man velkas pakaļ pieķēries kā dadzis. Es gribu būt šeit - no rīta. No nekurienes nācis. Uz nekurieni neejošs. Tikai te. Un lēnām aust gaisma.
Ik pa laikam pārlaižu acis pār istabu. Tur tu sēdi - pie galda otrā istabas galā. Un klabini taustiņus. Tu raksti eseju par Vitgenšteina Loģisko traktātu. Un tas, cik ilgi tu to dari, nav svarīgi, jo nekāda PIRMS nav. Es no tā atsakos. Es to novelku kā vecas drēbes. Un tu tās vairs neredzi man mugurā.
Mums kaut kas šodien ir sarunāts. Arī tad tas notiks - tāpat vien. Bez gaidīšanas. Tas ne no kā neizrietēs. Tas tikai notiks.
Un kaut kad drīz mēs iesim uz parku. Tāpēc, ka mēs iesim uz parku. Tur nav nekāda naratīva. Tikai gājiens uz parku. Tiešs un veldzējošs. Un uz ielas būs šļura. Un nav svarīgi, kāpēc - šļura. Bet tagad tā ir. Un mēs tai bridīsim pāri. Un mēs nerunāsim par to, no kurienes viņa tapa un kas viņa bija pirms tam.
Es klabinu taustiņus. Un tas ir viss, ko es daru. Es klabinu taustiņus un tu arī. Un ir rīts. Ir rīts. Un mēs abi tajā esam.
 
    Post
 
skumji pa īstam    
10:02am 24/01/2021
  balti līķauti nosedz visas tās mājas
kurās reiz tik bieži gāju
tagad no manis tur tikai
pēdas

un arī tās
drīz aizaugs ciet

manas pēdas
iemin jaunas dobes ielās
ielas mani atpazīst un padevīgi lokās

šoreiz tik uz citu pusi
tagad man ir citas mājas

jāj un jāj un neapstājas
pilsētā šai nav tai mājas…

pāri ceļtekām un vārtrūmēm
kā balta migla maigi tīkli
sasalis ir sastingušais siltums
tas tik ātri nepāriet
kā aukstums

kā bēru gājiens šodien mani ceļi
lai kur es ietu skumji logos
notrīc debesis

manas pēdas
iemin jaunas dobes ielās
arī tās
drīz aizaugs ciet
 
    Post
 
   
07:48pm 24/01/2021
  mierīgs akmens
mana galva
vienā vietā

mana āda izstiepjas
tai pielīp visi istabā esošie priekšmeti
sienas griesti paklāji
galds pie kura tu sēdi

nav smagi
ir viss savās vietās
sev blakus

manas acis elpo
kā mazi glumi ūdensaugi
lipīgiem plakstiem

istaba manī ienāk
ar ieelpu
piepilda manas plaušas
ar plauktiem krūzītēm atslēgām

nav grūti
ir viss savās vietās
sev blakus

mierīgs akmens
mana galva
vienā vietā
savā
 
    Post