Man vienmēr šī žurnāla nosaukums atgādināja Fēbes "Daddy's going to kill you", bet vienmēr nodomāju: "Gan jau, ka nē." Tad tomēr.

grāmata kā bilde. katru lapu var izplēst un ierāmēt aiz stikla.

Pirms kādas nedēļas izlasīju atkal, tikai angliski. Sajūtas bija diezgan drausmīgas, ja godīgi. Ne par grāmatu gan, bet kaut kā uz sevi.

es pirms gada. angliski. man tieši otrādi, ļoti labas sajūtas. secināju, ka tulkojums latviski gan ir labs, bet oriģinālais žargons tomēr piedod savu :) bet vispār tā telpiski teksts sāk izskatīties, kad katru vārdu aplūko no dažādiem leņķiem, tas ir dažādās valodās, es domāju. laikam jau man vecuma īpatnība, bet pārlasu grāmatas, kuras esmu atzinis, vēl un vēl no jauna un man pietiek. ķērēju uzskatu par ikonogrāfisku un uz ikonām jau skatīties var visu mūžu, ieliec sarkanajā stūrītī un katru dienu tā uz tevi paskatās savādāk.

Es ļoti maz grāmatu esmu izlasījusi vairāk par vienu reizi. Ja godīgi, tad tā uz sitiena nevienu citu bez šīs nemaz nevaru nosaukt. Ā, Bulgakova "Morfiju", bet tas nav tā. Par to drausmīgumu - nu, es to pat savā cibā ierakstīju, cik ļoti tas mani satrieca. Pēdējoreiz biju lasījusi pirms gadiem pieciem. Sižetiski visu atcerējos it kā. Varētu kā pamatskolā atstāstījumu uzrakstīt. Gāja tur un tur, satika to un to - tādā ziņā atcerējos. Tomēr satrieca tas, ka tur bija tik daudz tādu lietu, par ko biju pārliecināta, ka esmu tās izdomājusi pati, bet izrādās, ka izlasījusi šeit un pieņēmusi par patiesībām, pilnībā pazaudējot linku uz pirmavotu. Es nevaru pat tā sakarīgi izstāstīt. Visas tās detaļas - zēni, kas tualetes spoguļos izķemmē matus un neko citu neredz; vēlme piezvanīt autoram, žēlums pret mirušajiem, kas lietus laikā nevar ieiet iekšā, samuldēt, ka iešu uz veikalu, kamēr eju tikai uzpīpēt. Šie vēl tādi nieki, bet to galveno pat vārdiskot nevaru, vienkārši lasīju un tikai vienā laidā: "Nu, bļāāādz." Tāda vilšanās sevī, bet tā ikoniskumu pat neiedomājas apstrīdēt. Reizēm gan man pat tā kā dusmas uznāk uz Selindžeru - ne jau viņš bija izcils autors. Viņš vienkārši pirmais sāka rakstīt Sviesta Cibu, ja tu saproti, kā es to domāju.

cerams, ka saprotu. tādā ziņā, ka viņš ir reāls, ja tu saproti, ko es to domāju :) tas noteikti ir viņa budisma un austrumu prakšu rezultāts, jo nevar dzīvot tik tālu rietumos un tik adekvāti atkāpties vārdu īstajās robežās. mēs, kas esam vairāk austrumu pusē, noteikti viņa grāmatas uztveram savādāk nekā amerikāņi paši. viens amerikas latvietis man nesen teica, ka ķērēja žargons ir novecojis, bet tā grāmata kļuvusi tik populāra tieši dēļ žargona un selindžers pēc tam vairs neesot rakstījis, jo baidījies, ka nevarēs otrreiz tik precīzi trāpīt. es pat nestrīdējos.

Jā! Reāls. Es par to ģeogrāfisko nošķīrumu maz zinu no savas mikrovides, tikai no priešstatiem. Piemēram, pērn dzīvoju kopā ar aziātiem - no Mailaizijas, Taizemes un Dienvidķīnas, un tā kā pirms tam man arī bija tikai kaut kādi sagrābstīti priekšstati, pārsteidza tas, cik līdzīgi viņi man likās. Atkal trūkst vārdu, bet tā vienkāršojot - it kā ļoti kautrīgi no emocijām, tomēr zini, ka tās tur ir, kamēr Vakareiropas cilvēki bieži vien man atstājuši tādu iespaidu, ka it kā tik braši, tik braši, bet maz tā seguma apakšā. Amerikāņi gan man nekad tādos tuvākos draugos nav bijuši pagaidām. Es ceru, ka vēl nekaitinu, bet šī saruna man atvērusi kaut kādu floodošanas čakru, tāpēc vēl pēdējo par Selindžeru gribēju piebilst. Elektromagnētikas pamatlicējs Pols Diraks, kurš pats bija absolūts sociālais invalīds, it kā vienu prozaisku lietu tomēr pateica. Viņu kaitināja kolēģis, arī zinātnieks, kas aizrāvies ar dzeju, un šajā kontekstā viņš sacīja, ka zinātne kondradiktē literatūru - kamēr zinātniekam jāspēj ar visiem zināmiem vārdiem pateikt to, ko neviens nezina, tikmēr rakstniekam ar nezināmiem vārdiem jāpasaka tas, ko zina visi. Es nesaku, ka Dirakam ir taisnība, bet man šķiet, ka Selindžers to totāli izdara - iepriekš nedzirdētā veidā pasaka to, ko jutuši visi. Nu, ne visi, bet atkal ceru, ka saprati. Es gan ticu, ka viņš rakstīja un daudz, tikai nepublicēja, un ceru, ka tas kaut kad vēl mainīsies - tā publicēšanas daļa.

fui, aziāti. yuck!