Jā! Reāls. Es par to ģeogrāfisko nošķīrumu maz zinu no savas mikrovides, tikai no priešstatiem. Piemēram, pērn dzīvoju kopā ar aziātiem - no Mailaizijas, Taizemes un Dienvidķīnas, un tā kā pirms tam man arī bija tikai kaut kādi sagrābstīti priekšstati, pārsteidza tas, cik līdzīgi viņi man likās. Atkal trūkst vārdu, bet tā vienkāršojot - it kā ļoti kautrīgi no emocijām, tomēr zini, ka tās tur ir, kamēr Vakareiropas cilvēki bieži vien man atstājuši tādu iespaidu, ka it kā tik braši, tik braši, bet maz tā seguma apakšā. Amerikāņi gan man nekad tādos tuvākos draugos nav bijuši pagaidām. Es ceru, ka vēl nekaitinu, bet šī saruna man atvērusi kaut kādu floodošanas čakru, tāpēc vēl pēdējo par Selindžeru gribēju piebilst. Elektromagnētikas pamatlicējs Pols Diraks, kurš pats bija absolūts sociālais invalīds, it kā vienu prozaisku lietu tomēr pateica. Viņu kaitināja kolēģis, arī zinātnieks, kas aizrāvies ar dzeju, un šajā kontekstā viņš sacīja, ka zinātne kondradiktē literatūru - kamēr zinātniekam jāspēj ar visiem zināmiem vārdiem pateikt to, ko neviens nezina, tikmēr rakstniekam ar nezināmiem vārdiem jāpasaka tas, ko zina visi. Es nesaku, ka Dirakam ir taisnība, bet man šķiet, ka Selindžers to totāli izdara - iepriekš nedzirdētā veidā pasaka to, ko jutuši visi. Nu, ne visi, bet atkal ceru, ka saprati. Es gan ticu, ka viņš rakstīja un daudz, tikai nepublicēja, un ceru, ka tas kaut kad vēl mainīsies - tā publicēšanas daļa.

fui, aziāti. yuck!