bet dienu sāku ar fansuā trifo 400 blows. šo filmu kritiķi parasti min kā franču jaunā viļņa paraugu, bet es domāju, kā tas ir atdalīt paņēmienu no satura. laba kino gadījumā laikam tas nav iespējams. visu filmu gandrīz katrā kadrā ir mazais zēns un visas sarunas tik saprotamas arī viņa vecuma cilvēkiem, ka es domāju, ka filma gluži vai skatāma zēna acīm. bet pieaugušie arī novērtē kā labu kino. un tad es domāju, kā tas būtu bijis, ja es šo filmu būtu redzējis tajā vecumā, kā es to uztvertu, jo bērni jau nemaz nav muļķi un man arī gāja kaut kā līdzīgi, tikai ne parīzē, un es sacerējumā necitēju balzaku, bet selindžeru. tā tā sabiedrība izspļauj savus autsaiderus un parasti tas notiek bērnībā pavisam vienkāršu notikumu veidā.