Biju uzlaidumaa. Neviens, kaa parasts, nemaaceeja apskaidrot manus sabiedriskos pienaakumus. Es staaveeju pie lielaas zaales durviim un laipni staastiiju cilveekiem, ka zaale ir pilna un vinji var ienjemt vietas balkonaa. Kad pie apvaarshnja uzpeldeeja Vinjsh, mana draudzene (?) aiznesaas vinjam priekshaa un vienaa vaardaa pateica visu teikumu par zaaleem. Nepaspeeju pat nobriiniities.
***
3 h.
***

Naaku laukaa no zaales. Redzu Vinju. Pirmo reizi Vinjam ir uzvalks - visu laiku bojaaja muusu skolas godu uz ofic. pasaakumiem naakot T-kreklaa.
Fotograzfeejas ar kaadu absolventi.
Pie Kongresu nama pa baru bishku pagrozos, nespeejot rast iemeslu, lai paliktu, dodos prom.
Vinjsh runaa ar kaadu pasniedzeeju un ar galvas maajienu liek saprast, ka ir mani pamaniijis. Varbuut pat pasveicinaaja.
Eju starp stikla piramiidaam, veejsh puush man matus sejaa, bet es netraucu tos prom. Shajaas aciis vairs nav ko redzeet. Jo taas ir ieraudziijushas patiesiibu.
Nee, patiesiibu taas sen jau zinaaja, bet ceriiba tur bija.
Esmu Bastejkalnaa, izlaiduma troksnis aiz muguras pieklusts, izgaist. Esmu viena.
Kurpju papeezhi pa trotuaru klakshkj un tie izdauza to pashu ritmu, ko pauzh mana vientuliiba.

If I could ask God just one question
Why aren't you here with me...tonight

Man nepatiik izlaidumi.