Čapekam vai kam tādam bija lielisks domu grauds - "ja nepatīk, neklausies, bet melot netraucē". Visādi citādi, nesaprotu īsti jēgu melus pēc krāsam grupēt. Priekškam?

(Reply to this) (Thread)

man ar tā rādas, bet šonakt noskaidrojās, ka ne visi tā domā.
un mani pārņem aizdomas, ka mēs tā arī paliksi pie 100%īga rezultāta šinī pollā.

(Reply to this) (Parent)

nemēdzu melot. bet. svaigs balto melu piemērs - ar dēlu sēžam rindā uz rentgenu, lai pārbaudītu kā notiek viņa lauztās rokas atlabšanas process. dēls jautā: bet kas būs, ja nav labi un pareizi? atbildēju, ka nezinu, jo neredzēju pointu sastresot viņu tajā brīdī par potenciālu atkārtotu kaulu laušanu, nezinot vai kas tāds vispār būs jādara (un 90%, ka nebūs). braucot laimīgi mājās, pastāstīju, ka patiesībā zināju un kas tieši varēja draudēt.

(Reply to this) (Thread)

lūk, lūk. paldies. tagad tavs dēls zinās, ka melot ir ok. ;)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

lūdzu, vienmēr laipni. :) bet ne viss, ko dara vecāki, kaut labāko nodomu vadīti, nav automātā ok.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

a tu i drošs, ka dēlam ir tāda kritiskā domāšana, ka viš neuzskata tevi par rāvmodeli?
jo konkrēti šī lieta ir mans klupšanas akmens. es visdrīzāk esmu salažojis, sakot savam dēlam až gandrīz visu, ko domāju, neaizraujoties par to, vai tas viņu traumēs.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

drošs, protams, nevar būt. domāšana piemīt, 5 gados pajautāja - ja nu dievs ir vienaldzīgs? bet nevar jau zināt, kur hirearhijā atrodas vecāki un cik tālu sniedzas šaubas.
bērni no bērniem atšķiras, situācijā no situācijām atšķiras. konkrētajā zināju, ka emocionālā trauksme ir pāri morālajam kaitējumam.
savas domas un potenciālās situācijas nemēdzu slēpt vai uzlabot. bet vispār ir kaut kāda joma, aspekts, kurā bērns griežas pie tevis kā drošības garanta. protams, tu nevari būt šis 100% garants, gan kaut vai rīt nosprāgstot, gan vnk esot bezspēcīgs lielāko tiesu notikumu priekšā, tomēr uzreiz un tagad atņemt viņam šo ilūziju un likt panikā izdzīvot līdz patstāvībai arī nežēlīgi.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

es kkad dēlam pajautāju (tok nevajadzēja tā darīt) vai viš zin, ka mēs visi nomirsim. viņš uz mani TĀ paskatījās. un atjautāja ~ tu kā vispār varēji iedomāties, ka es to varētu nezināt.

man ir ļoti dalītas jūtas par tēmu bērnu ilūzijas. vai tiešām ir labi ļaut viņam dzīvot ilūzijās, kurs kkādā brīdī sabruks? vai nav tā, ka jo ilgāk viņš dzīvo šinīs ilūzijās, jo smagāks būs trieciens, kad tās sabruks.

es kopš sevi atceros esmu gruzījies par to bezgalību laika, kurā manis nebūs. domāju, ka man būtu bijis patīkamāk, ja mani vecāku būtu par to ar mani diskutējuši. bet, protams, nesūda mēs nezinam kā ir labāk un pareizāk/labāk.

(Reply to this) (Parent)

Pašaizsardzības nolūkos, gan jau ne tikai, par krāsu nezinu. Ir tāds teiciens, dažreiz vieglāk iedot nekā paskaidrot, kāpēc ne (lūgtum neattiecināt tikai uz seksu, teiciens universāls). Ir tomēr gadījumi, kur no tā nevienam ļaunums neceļas, tipa kontrolētais risks :)

Nevajag aktierim pirms izrādes teikt ka vinja maate ir nomirusi, dziiva
vinja no taa nepaliks, bet skatiitajiem gan buus sakjakareets spektaaklis.

(Reply to this) (Thread)

Pag, neteikt ir mazliet savādāk. Vot, ja aktieris prasītu - eu, a mana māte vēl dzīva? tad gan cic stāsts.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Melošanas vai tad aprobežojas ar teikšanu? Nez manā setingā neredzu jēgu nošķirt melus klusētos vai kviektos. Svarīga sadaļa ir mērķis kāpēc tiek melots.
Ja par konkrēto līdzību pat, ja pajautā "eu, a mana māte vēl dzīva?" izrādes vadītājam izvērtējot apstākļus bieži var gadīties, ka labāk samelot.
Viņš protams uzņemas atbildību, ka dēļ šīm pāris stundām pasaulē viss var sagriezties kājām gaisā un nabaga aktieris pats nomirst uz skatuves tā arī neatvadājies no savas mirušās mātes. Bet nu par jebkuru lēmumu melotu vai patiesu, atbildība paliek lēmējam, un ne jau nemelošana ir panaceja pareiziem lēmumiem.

(Reply to this) (Parent)

Debils jautātājs, LOL

3.variants, jo karināt spagetti uz ausīm valsts aparāta funkcionāriem, pōličiem un citiem totalizatōriem ir tikai džast norml lai paliktu bez soda naudām un ieslodzījumiem.
attiecībā uz tuvākajiem - vienīgi, kad negribas satraukt radus ar godīgu atbildi uz jautājumiem kā iet?/darbs ir?/naudas pietiek? utt.

(Reply to this) (Thread)

Nufui. Tu sagrāvi visu gaišo manī.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

mišn akomplišd!

(Reply to this) (Parent)