|
Apr. 4th, 2016|10:03 am |
es kkad dēlam pajautāju (tok nevajadzēja tā darīt) vai viš zin, ka mēs visi nomirsim. viņš uz mani TĀ paskatījās. un atjautāja ~ tu kā vispār varēji iedomāties, ka es to varētu nezināt.
man ir ļoti dalītas jūtas par tēmu bērnu ilūzijas. vai tiešām ir labi ļaut viņam dzīvot ilūzijās, kurs kkādā brīdī sabruks? vai nav tā, ka jo ilgāk viņš dzīvo šinīs ilūzijās, jo smagāks būs trieciens, kad tās sabruks.
es kopš sevi atceros esmu gruzījies par to bezgalību laika, kurā manis nebūs. domāju, ka man būtu bijis patīkamāk, ja mani vecāku būtu par to ar mani diskutējuši. bet, protams, nesūda mēs nezinam kā ir labāk un pareizāk/labāk. |
|