|
Apr. 10th, 2016|03:01 pm |
Melošanas vai tad aprobežojas ar teikšanu? Nez manā setingā neredzu jēgu nošķirt melus klusētos vai kviektos. Svarīga sadaļa ir mērķis kāpēc tiek melots.
Ja par konkrēto līdzību pat, ja pajautā "eu, a mana māte vēl dzīva?" izrādes vadītājam izvērtējot apstākļus bieži var gadīties, ka labāk samelot.
Viņš protams uzņemas atbildību, ka dēļ šīm pāris stundām pasaulē viss var sagriezties kājām gaisā un nabaga aktieris pats nomirst uz skatuves tā arī neatvadājies no savas mirušās mātes. Bet nu par jebkuru lēmumu melotu vai patiesu, atbildība paliek lēmējam, un ne jau nemelošana ir panaceja pareiziem lēmumiem. |
|