Šobrīd (vismaz man) beidzot sāk mazliet cerīgāk izskatīties:
1) izskatās, ka tuvojamies "peak energy", bet pēc tam domājams sāksies kritums
2) tieši "bagātajos rietumos" aizvien vairāk pieaug izpratne par šīm problēmām, kas, cerams, novedīs pie būtiskām dzīvesveida izmaiņām (gaļas neēšana, mašīnu nebraukāšana, mazāku/ekoloģiskāku platību apdzīvošana, uc)

(Reply to this) (Thread)

1) lietotās enerģijas daudzumam ir tikai jāpieaug, kritums būtu katastofa.
2) Nebūs nekādu pašierobežojošu dzīvesveida izmaiņu, ja vien tu neieviesīsi totalitārismu. Taisīt surogātu ēdošu neceļojošu cilvēku stropus, kur katrs dzīvo penālī ir noziegums un to nedrīkst pieļaut.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

1) lietderīgās (point of use) enerģijas daudzums jau arī turpinās pieaugt. Pats rēķini - transporta segmentā pārejot uz EV ir potenciāls 3x ietaupījumam; apkurē ar siltumsūkņiem - līdzīgi. Elektroģenerācijā arī - pārejot no kurināšanas uz citiem enerģijas ieguves veidiem arī efektivitāte var pieaugt vairākas reizes.

2) Tas ir vērtību jautājums. Man (un daudziem cilvēkiem, ko pazīstu) tāds tups patērēšanas vāveres ritenis jau sen ir apnicis. Pamēģini kādreiz no malas paskatīties uz to, kas Tev ir reāli nepieciešams lai būtu laimīgs, salīdzinot ar to, ko Tev cenšas iestāstīt filmas un reklāmas.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

1) Pārejot uz elektrodzinējiem mums vajadzēs daudz vairāk elektrības avotu, daudz vairāk elektrostaciju/ jaudīgākus reaktorus.

Nu un joprojām ir tā problēma ka āzijas, āfrikas cilvēki arī vēlēsies sasniegt rietumu dzīves līmeni.

2) Tas ko es jau Zazim teicu: Nevajag mēģināt mainīt paradumus, vajag apturēt iestāstīšanu. Es piemēram nekad neesmu reaģējis uz reklāmām un atrast paņēmienus kā cilvēkus padarīt imūnus pret mārketingu, modi un reklāmu [acīmredzot mācot kritisko domāšanu skolās] ir vajadzīga lieta. Tas ko nevajag - nevajag mēģināt pierunāt no kaut kā atteikties. Apturēt pretējo pierunāšanu, t.i mārketingu - jā var, no tā dzīves līmenis nekritīsies.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Tā "atrunāšana" jau arī ir tā imunizācija. Mācīšanās kritiski skatīties uz ieradumiem. The unexamined life is not worth living, kā teica kāds gudrais.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Nē tas ir aplami. Tas izsauc tieši pretējo reakciju. Katrā ziņā `` paskatījos uz tiem neapēd zemeslodi plakātiem, nospļāvos un iepeldēju lidiņā uz vēl vienu šašliku`` ir parastā normālu cilvēku reakcija. Nevajag nekādu pierunāšanu. Ne uz vegānismu, ne uz jaunu smārfonu, ne uz jēzus ielaišanu savā sirdī. Tas viss ir vienāda draza. Tajā pat laikā konstruēt un ražot uzlabotas komuniāciju ierīces ir okej utt.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Kas der vienam, neder visiem. Tu, obviously, neesi to plakātu mērķauditorija. ;)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Nu es šeit ne par sevi, es par daudziem cilvēkiem un viņu reakciju. Mācīt vispārējus skepticisma un kritiskas domāšanas pamatus, protams vajag - to apguvis cilvēks būs domāšanā brīvs un vienādi imūns gan pret mācītāja sprediķi, gan pret tirgotāja reklāmu gan pret kreiso/ labējo propagandu, jo būtībā visi šie psihiskie uzbrukumi strādā pēc līdzīgiem patterniem.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Jā, bet neaizmirsti par patiesības vietu šajā visā. Es piekrītu, ka visas puses lieto populistiskus, retoriskus, utt trikus. Tajā pašā laika man liekas ļoti būtisks jautājums, kādiem mērķiem tie tiek lietoti. Viens tos lieto lai iedzīvotos, cits, lai informētu par kritisku situāciju. Arī lai izglītotu cilvēkus par reālām problēmām, vispirms kaut kā ir jāpiesaista to cilvēku uzmanību. Citādi visu mūžu vari publicēt savus akadēmiskos pētījumus, un tevi tā arī mierīgi ignorēs.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Normāli ir tā ka eksperti lasa akadēmiskos pētījumus un tie paši eksperti ir valdību padomnieki. Un tad nav pārāk lielas nozīmēs tam vai publika to ignorē vai nē. Un es atrodu ka informēšanu par kritisko situāciju šie populisti kuri darbojas tāpat kā evaņģelizācija un mārketigs (kas arī ir viena un tā paša 2 nosaukumi) arī izmanto savtīgos nolūkos. Konkrēti - lai iegūtu popularitāti un politisku statusu kas vēlāk ļauj pelnīt. No turienes aug kājas visādiem plakātiem , mītiņiem, kampaņām neapēd zemeslodi, ``dzīvnieku brīvībai`` un ``pilsētai cilvēkiem``. Tie visi ir indivīdi kuri nav pārāk kompetenti bet par visu vairāk grib popularitāti, jo popularitāte ir nauda. Es zinu daudzus no tām aprindām. Esmu komunicējis. Zīmēties, būt pamanāmiem, būt starmešu gaismā, uzmanības centrā ir viņu mērķis un sapnis.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Tu ignorē publisko spiedienu uz lēmuma pieņēmējiem. It īpaši, ja viena puse ir gatava to izdarīt, bet otra ne, tas parasti ir daudz būtiskāk par jebko, ko saka eksperti.

Par tiem "indivīdiem", kurus apraksti - pats saproti, ka tas pats 100% ir attiecināms uz jebkuru politiķi, vai ne? ;) Bet nu tādi ir varas spēles noteikumi, un tādi cilvēki ir nepieciešami, lai kaut ko mainītu. Vairāk uz domāšanu vērstiem cilvēkiem tur vienkārši nav vietas.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Nu lūk un šeit mēs nonākam pie būtības.

Tātad problēma ir spēles noteikumos. Ir jāsalauž šī varas spēle, pareizāk sakot - jāpārveido par saprāta spēli. Savukārt publiskais spiediens ir drīzāk kaitīgs. Kāpēc? Tāpēc ka to izveido šie te paši populisti saviem savtīgajiem mērķiem. Publikas masa ir tikai pastiprinātājs bet saturs tur ir tāds kādu psiopu plānotāji un realizētāji ieliek. Publikas spiediens virzīja raganu prāvas, ebreju grautiņus, ķīnas kultūras revolūciju. Tas viss ir publikas spiediens. Trash it - trash out, bet amplificētā vaidā.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

tu regulāri saki jādara tas, vajag šito. bet kā jau tev norādīju tev ir īpatnēja izpratne par to kā strādā sabiedrība un visi tavi vajag un jādara tupa nestrādā.
jāsalauž, jāpārveido. kā tu to iedomājies? sevišķi bez ieradumu maiņas?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Pamatā -ar izglītības sistēmas uzlabošanu. Tad cilvēks joproj;am ir brīvs savos ieradumos bet redz kopainu un pats, bez evanģelizētājiem var izvēlēties ko un kā darīt.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

kā tu to iedomājies īstenot? tu atkal jāj uz sava vajag, jāuzlabo, jādara zirdziņa.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

ļoti vispārīgi: skolās vairāk zinātnes, mazāk ``gatavošanas dzīvei``, t.i popagandas.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

ai, lol, nau vērc

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Nu es domāju ka ir vērts par to padomāt.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

domā droši, kurš tad tev liedz?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Nu a ko tad es te daru pa tavam ? :D

(Reply to this) (Parent) (Thread)

pārsvarā spamo (;

(Reply to this) (Parent)

Ja Tev vai kādam citam būtu kaut viens reāls piedāvājums kā to izdarīt, es droši vien būtu par.

Problēma ir tajā, ka arī šis Tavs arguments jau sen ir weaponaizots, un kļuvis vienkārši par kārtējo populistu ieroci pret "leftijiem". (Kas ir ironiski, jo parasti tieši leftiji ir tie, kas vismaz pūlas savus uzskatus pamatot ar faktiem un zinātni, vs. konserviem, kas vienkārši nāk ar pārliecībām un ticību.)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Nu ne vienmēr, leftijiem arī ir tendence savu pārliecību likt augstāk par faktiem un evidenci. To mēs redzam teiksim imigrācijas politikas neveiksmēs. Fakti: Cilvēkiem ir dažādas mentalitātes un dažādi dzīves paradumi, reizēm - ne pārāk savietojami. Tie ir fakti. Leftiji uzskatīja ka nu un tad, mums visi draudzēsies. Un tos kas šo kritizēja sauca par baisajiem rasistiem [ lai gan tas nav par rasismu,neviens jau nesaka ka tie dažādie civēki ir labāki un sliktāki]. Tagad Kristiansena kabinets Zviedrijā pārskata imigrācijas politiku, Francijā un Austrijā to jau kādu laiku dara.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Nu es sevi uzskatu par leftiju, un Tev taisnība, ka lielu daļu konservatīvo argumentu pret migrāciju (nu tur par "nesavietojamo mentalitāti") noraidu kā būtībā ksenofobiju.

Tas nenozīmē, ka skatos caur kaut kādām rozā brillēm. Daudz labāki skaidrojums "imigrācijas politikas neveiksmēm", manuprāt, ir tas, ka daudzu Eiropas valstu imigrācijas politika bija nepārdomāta un diskriminējoša (nu kaut vai tie paši minētie Zviedri, kas pret migrantiem izturas kā pret otrās šķiras cilvēkiem), un ka to lielā mērā mudināja biznesa intereses, nevis rūpes par (imigrējušajiem vai vietējiem) cilvēkiem. Es arī domāju, ka šo te jaunpienācēju pienesums tiek pārdalīts negodīgā veidā, līdz ar to ir daudz cilvēku, kam dēļ imigrācijas reāli pasliktinās dzīves līmenis, kas arī nebūtu pieļaujami, ja ceram uz saskanīgu sabiedrību (jo kopumā imigrācija ļoti veicina ekonomiku, obviously).

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Es domāju ka tas nav par ksenofobiju.

Ksenofobija tulkojas kā bailes no svešā, tas nav par bailēm, tas ir par nesavietojamību.

Piemērs:

Aizbraucu es uz Cape Verde. Jauka zeme, lieliski cilvēki. Bet, teiksim, vakars, viesnīca, pāri ielai ir kafūzis/ barčiks kurš dod ārā nepanesamus decibelus. Nevar pagulēt. Eju uz recepciju sarunāt istabu kaut kur pretējā mājas pusē, ja var. Recepcijas dāma [arī vietējā] pilnīgā nesaprašanā, kas par lietu, istabai kāda vaina, nē es saku noise, strong noise, viņa reāli nesaprot, tas tak music, party, nu es saķu jā šis, viņa sirsīgi iesaka iet lejā un pievienoties bet es bļaķ gulēt gribu. Kad saprata, momentā izkārtoja citu istabu lai gan tas galīgi nebija viņas pienākums, kā jau es teicu cilvēki superīgi. Bet - nesavietojami. Es negribu dzīvot nepārtrauktas skaļas mūzikas, ekstravertās čupošanās apstākļos bet viņiem tā ir norma un tas priekš viņiem nav slikti, priekš manis ir. Domāju ka mūsu klusumā savukārt viņi justos sūdīgi. Un tagad jautājums - kāpēc kādam jāpielāgojas, jāmaina savi ieradumi?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Laikam neesi dzīvojis 90os netālu no nakstkluba. :D

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Nē nu labi pie mums tas ir vienkārši - zvans uz RPP, ekipāža, protokols, klusums, jo mums likums ir klusuma cienītāju pusē.

(Reply to this) (Parent)

/jo kopumā imigrācija ļoti veicina ekonomiku, obviously/

Cilvēki kas atbrauc un kaut ko prot, jā. Tas ir kā strādā ASV imigrācijas politika, viņi šķiro un ņem pretī izglītotus profesionāļus. No visurienes, bet tikai izglītotus, kompetentus.

Cilvēki kas atbrauc un sēž uz pabalstiem nekādu ekonomiku neveicina, ja nu vienīgi kriminālo.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Kā jau teicu - ksenofobija un feels over reals. :P

Dažādās valstīs ir dažāda pieredze, bet kopumā lielākā daļa imigrantu strādā, un tikai maza daļa ir noziedznieku (salīdzināma ar vietējo noziedzības prevalenci - citreiz mazāka, citreiz lielāka). Būtiskā atšķirība no vietējās populācijas - imigranti ir daudz jaunāki par vietējo populāciju, līdz ar to viņiem priekšā vēl ir gara un produktīva darba dzīve (kāpēc viņus arī grib).

(Reply to this) (Parent) (Thread)

/(salīdzināma ar vietējo noziedzības prevalenci - citreiz mazāka, citreiz lielāka)/

Nu jā ja caur imigrāciju noziedzības līmenis ceļas, tad tas nozīmē ka imigrācijas politika ir nepareiza, pārāk maz filtru un tiek iekšā noziedzīgs kontingents.

/ Būtiskā atšķirība no vietējās populācijas - imigranti ir daudz jaunāki par vietējo populāciju, līdz ar to viņiem priekšā vēl ir gara un produktīva darba dzīve (kāpēc viņus arī grib)./

Ja vien tie nav cilvēki kas sēž uz pabalstiem jau otrajā paaudzē.

Bet nu cik es saprotu - tas ir pielecis ka taisīt pabalstu paradīzi nav laba ideja un viņi ir jāņem nost.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Vot mēs te gudri runājam par populismu un negodīgiem paņēmieniem, utt. Tu saki - visi šamie ir slikti, es uz reklāmām neiekrītu, etc.

Un tad pats izvelc no azotes šo tīrāko propagandu - "Ja vien tie nav cilvēki kas sēž uz pabalstiem jau otrajā paaudzē."

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Tad kas ir ar tiem pabalstiem? Tas ir feiks? Nab bijušas permanento pabalstu sistēmas?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Jā, tas ir populistu uzpūsts burublis - būtībā jauna inkarnācija tam pašam vecajam labais "welfare queen" mītam, kas apzināti tiek politizēts un uzkurināts kopš 70-jiem gadiem.

Ja Tev interesē realitāte, tad ir pieejami pētījumi: "Age, gender, family size, and the level of education, both for contributory and non-contributory benefits, play an essential role in explaining the gaps in probability, and once these characteristics are controlled for, Extra-EU immigrants receive social benefits as often as natives in most countries." T.i. - imigranti pabalstu sistēmas neizmanto būtiski vairāk par vietējiem iedzīvotājiem.

Ja skaties uz finansiālo pienesumu, tad tur, protams, migranti pienes relatīvi mazāk, jo (bēgļu, utml gadījumā) runājam par mazāk izglītotu darbaspēku. Tas, ka daudzas valstis (kā Zviedrija, piemēram) viņus slikti integrē šo plaisu vēl vairāk palielina, protams.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

OK, paskatīšos, atšķirībā no fizikas/ enerģētikas es šeit orientējos sliktāk.

/imigranti pabalstu sistēmas neizmanto būtiski vairāk par vietējiem iedzīvotājiem./

Nu jā es domāju ka pabalstu sistēma vispār ir jāreformē un jāfokusē uz to cilvēku izglītošanu/ trenēšanu utt.

/Ja skaties uz finansiālo pienesumu, tad tur, protams, migranti pienes relatīvi mazāk, jo (bēgļu, utml gadījumā) runājam par mazāk izglītotu darbaspēku./

Nu jā un šeit ir jautājums - vai nav jēgpilni uzlikt tādus filtrus kas laiž iekšā izglītotos? Ja mēs neesam rasisti, mēs saprotam ka jebkuru etnisko grupu cilvēki ir spējīgi izglītoties. Nu tad lai dara to un pēc tam brauc šurp.

/Tas, ka daudzas valstis (kā Zviedrija, piemēram) viņus slikti integrē šo plaisu vēl vairāk palielina, protams./

Cik es saprotu - viņiem nav labu metožu tai integrēšanai. Atkal - varbūt vispirms izstrādāt metodes un tad aicināt cilvēkus?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

tu mums iesaki filtrācijas nometnes? izfiltrēsi bēgļus? nederīgos atstāsi nometnēs vai sutīsi uz dzimteni nomirt?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

If it works, it works

(Reply to this) (Parent) (Thread)

njā, tu tiešām esi nepatīkams tips.

(Reply to this) (Parent)

Parastā imigrācijas kontrole. Kā štatos.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

tobiš mums vajadzēja izfiltrēt ukraiņu bēgļus un paturēt tikai derīgos, pārējie, lai iet nahuj, pareizi saprotu?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Var būt reti izņēmumi avārijas situācijās, bet tad arī - karš beidzas => cilvēki brauc atpakaļ atjaunot savu valsti. Nu vai ja ir spējas/ izglītība/ vēlēšanās - paliek citur, dara lietas.

(Reply to this) (Parent)

acīmredzot neesi bijis Berlīnē, kur viņi lepojas, ka tur spēj sadzīvot 190 dažādas tautības. un viņi tieši ar to lepojas un norāda, ka tev būs tolerēt visus, jo iemesli.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Ja ļoti sapūlas, tad protams var. Bet vai vajag? Vai tas ir ērti visiem iesaistītajiem?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

tak aizbrauc paskaties. superīgākā lielpilsēta, kuru ir gadījies apmeklēt? pārējiem būtu jāņem piemērs.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Ugu :D

https://www.reuters.com/world/europe/berlin-new-years-eve-riots-rekindle-immigration-debate-2023-01-17/

paši viņi rinā par immigration crisis, iegooglē german immigration crisis

(Reply to this) (Parent) (Thread)

mja. sapratu. fantastiska attieksme pret kara bēgļiem. lai sprāgst nost, ka tika man komfortiņš.
papretīgi, bet nekā jauna. par mainbondu man nebija ilūziju, bet nelikās, ka arī tev vispār nepiš.

lai tev un maindbondam labi klājas. netaisos vairs bojāt savu garastāvokli, runājot ar nepatīkamiem cilvēkiem.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Vispār pareiza rīcība ir pēc iespējas novērst karus. Tad vēl viena lieta, OK kara bēgļi - bērni, mātes, veci cilvēki, slimnieki. Okej, uzņemam. Bet ja kara bēgļi ir jauni spēcīgi cilvēki tad man rodas jautājums - a kāpēc viņi mūk nevis cīnās pret ienaidnieku?

(Reply to this) (Parent)

/Ja Tev vai kādam citam būtu kaut viens reāls piedāvājums kā to izdarīt, es droši vien būtu par./

Viens solis, vrb ne pārāk būtisks bet pareizā virzienā: deputātiem obligāta augstākā izglītība. Es personiski domāju ka ministriem vajadzētu PhD un tajā nozarē kā ministrs viņš ir. Nu pa visu valsti noteikti var salasīt pa vienam PhD uz katru nozari kurš vēlas iemācīties arī vadīšanu un pastrādāt par ministru.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Pirmajā brīdī konkurss uz ministra posteni tāpat kā jebkuru citu darba vietu liekas pat neslikti. Tur jābūt ieberzienam, jo kāpēc tad nekur to nedara. Nedara tak?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

ir labi zināms, ka akadēmiskā izglītība vien neko nenozīmē. tas pats šlesers EZ nopirka sev diplomu kaut kādā kristīgā akadēmijā štoļi.
ministram ir jābūt labam menedžerim un vadītājam. kādu phd prasīsim? komunikāciju zinātņu vai pedagoģijas varbūt? :D

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Nu, kad tā varēs darīt, tad arī kārtīgi detalizēti izdomās prasības kandidātam, nav neiespējami.
Bet man liekas, tur varētu būt vēl kāds ieberziens bez kandidāta neatbilstības, neesmu kompetenta, lai nojaustu kāds.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

gan jau AI atrisinās šo problēmu. kaut kad redzamā nākotnē. cerams.

(Reply to this) (Parent)

Nav tur nekāda ``ieberziena`` vnk stereotips ka tas nebūšot demokrātiski, bet nu labi lidmašīnu pilotus un ķirurgus mēs arī neizvēlamies demokrātiski.

(Reply to this) (Parent)