Pat tad, ja dzīvnieks ir nobadināts un faktiski atstāts pie klīnikas durvīm ar zīmīti "lūdzu nošpricēt"? Linku uz gadījumu, ko domāju, diez vai vairs atradīšu (kāds pusgads or so), bet, ja pareizi atceros, šai gadījumā brīvprātīgā pārņēma un dabūja pie veselības. Ar ko beidzās, neatceros gan.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Tiešām nezinu, un nedomāju, ka par šo gadījumu kāds precīzi pateiks, visticamākais, tas būtu tiesas kompetencē, taču visos citos gadījumos, kad nepārprotami atdod, lai nošpricē(kas nav mazsvarīgi - samaksā par to), vetārstam, ja visu pareizi saprotu(un diezgan ticams, ka pareizi), jānošpricē un jāatdod kremēšanai un nav ne mazāko tiesību izdarīt ko citu.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Nu tur tā kā būtu skaidrs. Bet ja nemaksā, tad var uzskatīt, ka nav nekādas vienošanās par eitanāziju?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

mhm.
+ visdrīzāk arī attiecīgajam lopam nav čipa un nav zināms īpašnieks.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

šķirnes lopiņiem vēl var mēģināt sazināties ar audzētāju, jo LV jau maza. jorku, protams, daudz, bet retākas šķirnes bez problēmām

(Reply to this) (Parent) (Thread)

es domāju, ka visi šķirnīgie ir čipoti.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

ja ļevais audzētājs, tad neobligāti.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

tad visdrīzāk arī nesanāks sazināties ar to ļevaku.

(Reply to this) (Parent)

čips vien neko nedod. LV vēl joprojām nav jēdzīgas vienotas datubāzes, ir mazas datubāzes kas citiem info nesniedz un nav pienākums čipētu dzīvnieku kādā no tām reģistrēt (jo tas taču ir dārgi. t.i +~10 eiro par reģistrāciju)
tādēļ jau bija tāda ņemšanās par to obligāto čipēšanu, ko atkal atlika, jo cilvēkam parastajam (tam teiksmainajam lauku viensētas īpašniekam, kura suņi plosa zemnieku aitas, stirnas, dzenā kaimiņu bērnus, ir agresīvi u.tml. nonāk patversmē un netiek savākti, jo lētāk ir paņemt citu un cerēt, ka nepaņems vagu) tas ir dārgi, nav pieejams pakalpojums, jo vetārsts tālu, ir dārgi u.tml.

tieši par šo jau dzīvnieku glābēji plosās, jo no-kill patversmēs no 15.dienas uzturēšanos sedz ziedotāji, dzīvniekus kastrē, vakcinē, tagad arī čipo un to pat no īpašniekiem, kas ir apzinīgi un atbrauc pakaļ. ne vienmēr var dabūt atpakaļ. ir gan arī dažas pašvaldības, kas ir par čipēšanu, jo ievēro likomdošanu, algo ķērājus un maksā par tām 14 dienām uzturēšanos patversmē

bet šis attiecas tikai uz suņiem, jo kaķiem čipēšana diez vai kādreiz būs obligāta

(Reply to this) (Parent) (Thread)

vo. kā reizi iedomājos, ka tu varētu zināt.
tad kā tur ir?
man ir iespēja pajemt kaķēnu, izpriecāties kamēr maziņš un tad pie pirmajām piedirstajām kurpēm nest iemidzināt? un tā pa apli.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

teorētiski šāda iespēja ir. praktiski pirmās piedirstās kurpes (vai, ja ņem kaķenīti, jo tās taču ir mīļākas un dzīvos tikai dzīvoklī, tādēļ nekastrēs, jo tas taču dārgi/tā ir Operācija!!!11/man pašai ļoti patīk sekss, lai viņai arī tiek/tas ir Nedabiski pirmie kaķēni) rezultējas izlikšanā pie kādas kaķu kolonijas/aizskočotā kartona kastē un pie dzīvnieku patversmes/izlikšanā kāpņu telpā vai izlaišanā uz Vanšu tilta. jo iemidzināšana ir dārgi (eitanāzija+kremācija) un tad vēl vetārsts piepišas un kačā pravas /jo nu iedomājies kā tas izskatās jebkuram normālam cilvēkam, vēl jo vairāk tādam, kurš ikdienā bieži vien glābj gandrīz bezcerīgus slimniekus/.

līdz ar to praksē ļoti bieži vai nu grib lai iemidzina, bet negrib maksāt vai aprunājoties atstāj kādas naudiņas (cik nu sirdsapziņa ļauj) uzturēšanas izdevumiem cerībā, ka klīnika atradīs mājas. citi vienkārši pohujā samaksā pasaka dariet ko gribiet un ir laimīgi, ka tikuši vaļā. jo tādi gadījumi, kad paņem naudu, paraksta papīrus eitanāzijai un pēc tam to dzīvnieku nemidzina, bet atdod tālāk glābējbiedrībai nav īsti ētiski, man nav skaidrs kā ir ar to juridisko pusi, bet nu konkurences apstākļi pietiekoši lai neviens negribētu ar savu reputāciju riskēt.

un šis ir tas iemesls kādēļ glābējorganizācijas soc. tīklos un publiskajā saskarsmē bieži izskatās slikti: diskutē emocionāli, bieži vien histēriski, jo cilvēki noguruši no bezcerības, pārslogoti un finansiāli trūcīgi, jo visus brīvos (un ne tik brīvos) līdzekļus iegulda un nekad atpakaļ nedabūs.
man paziņu lokā ir ne viens vien gadījums, kad cilvēki vairākus gadus pēc kārtas peldēties braucot vienā konkrētā krustojumā atrod maisu ar kaķi. pirmo paņēma paši, 2.+3. atdeva radiem/draugiem un vienu gadu vnk apgriezās un brauca peldēt citur. mans bārlēns (strādā bankā, augstā amatā) no piemājas miskastes no rīta pirms darba vairākas reizes uzvalkā ir racies pa atkritumiem, tad starp b/d un darbu tesies uz klīniku ar tikko dzimušiem kaķēniem/kucēniem cerībā, ka atstās ziedojumu un viņi varēs iemidzināt, ja bezcerīgi izglābt vai nopirkt pieniņu, ja atrodas brīvprātīgi izbarotāji vai zīdoša kaķene/kuce. tā kā jā - tāda iespēja ir.
diemžēl likumdošana nav īsti sakārtota un izpildvara (poliči) ar dzīvnieku jautājumiem ļoti bieži nemaz negrib ķēpāties pat ja ir liecinieki un pierādījumi un attiecīgajā gadījumā viss ir juridiski skaidrs

(Reply to this) (Parent) (Thread)

paldies par izsmeļošo atbildi.

diezgan traģiski tas viss tomēr ir.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

ir, jā. un man sirds sāp par tām patversmēm, kurās midzina dzīvniekus (jo nav tik daudz atbalstītāju/brīvprātīgo vai prasmes reklamēties soc.tīklos u.tml. nemaz nerunājot par slikto PR no citu glābēju puses tās pašas midzināšanas dēļ), jo ja lielākā daļa nemidzinātu, situācija, kura jau šobrīd nav nekāda spožā, vispār būtu bezcerīga. un tas ir briesmīgi, jo daļu problēmas varētu atrisināt ar kastrāciju, lai vismaz nevairojas. bet labi vismaz, ka ir pašvaldības, kas ir saņēmušās un ir pat mazpilsētas, kur bezsaimnieku dzīvnieku situācija ir ļoti laba. jo principā jau ja parēķinātu cik dzīvnieku mums ir uz iedzīvotāju skaitu, nu, es domāju tā attiecība nebūtu nekāda foršā, mēs mierīgi tādus varētu eksportēt

tā kā ja ir iespēja, ir vērts atbalstīt dzīvnieku glābējus, jo viņi cīnās ar vējdzirnavām. turklāt viņiem noder ne tikai naudiņa, bet arī dažādas sadzīves lietas

(Reply to this) (Parent)