teorētiski šāda iespēja ir. praktiski pirmās piedirstās kurpes (vai, ja ņem kaķenīti, jo tās taču ir mīļākas un dzīvos tikai dzīvoklī, tādēļ nekastrēs, jo tas taču dārgi/tā ir Operācija!!!11/man pašai ļoti patīk sekss, lai viņai arī tiek/tas ir Nedabiski pirmie kaķēni) rezultējas izlikšanā pie kādas kaķu kolonijas/aizskočotā kartona kastē un pie dzīvnieku patversmes/izlikšanā kāpņu telpā vai izlaišanā uz Vanšu tilta. jo iemidzināšana ir dārgi (eitanāzija+kremācija) un tad vēl vetārsts piepišas un kačā pravas /jo nu iedomājies kā tas izskatās jebkuram normālam cilvēkam, vēl jo vairāk tādam, kurš ikdienā bieži vien glābj gandrīz bezcerīgus slimniekus/.

līdz ar to praksē ļoti bieži vai nu grib lai iemidzina, bet negrib maksāt vai aprunājoties atstāj kādas naudiņas (cik nu sirdsapziņa ļauj) uzturēšanas izdevumiem cerībā, ka klīnika atradīs mājas. citi vienkārši pohujā samaksā pasaka dariet ko gribiet un ir laimīgi, ka tikuši vaļā. jo tādi gadījumi, kad paņem naudu, paraksta papīrus eitanāzijai un pēc tam to dzīvnieku nemidzina, bet atdod tālāk glābējbiedrībai nav īsti ētiski, man nav skaidrs kā ir ar to juridisko pusi, bet nu konkurences apstākļi pietiekoši lai neviens negribētu ar savu reputāciju riskēt.

un šis ir tas iemesls kādēļ glābējorganizācijas soc. tīklos un publiskajā saskarsmē bieži izskatās slikti: diskutē emocionāli, bieži vien histēriski, jo cilvēki noguruši no bezcerības, pārslogoti un finansiāli trūcīgi, jo visus brīvos (un ne tik brīvos) līdzekļus iegulda un nekad atpakaļ nedabūs.
man paziņu lokā ir ne viens vien gadījums, kad cilvēki vairākus gadus pēc kārtas peldēties braucot vienā konkrētā krustojumā atrod maisu ar kaķi. pirmo paņēma paši, 2.+3. atdeva radiem/draugiem un vienu gadu vnk apgriezās un brauca peldēt citur. mans bārlēns (strādā bankā, augstā amatā) no piemājas miskastes no rīta pirms darba vairākas reizes uzvalkā ir racies pa atkritumiem, tad starp b/d un darbu tesies uz klīniku ar tikko dzimušiem kaķēniem/kucēniem cerībā, ka atstās ziedojumu un viņi varēs iemidzināt, ja bezcerīgi izglābt vai nopirkt pieniņu, ja atrodas brīvprātīgi izbarotāji vai zīdoša kaķene/kuce. tā kā jā - tāda iespēja ir.
diemžēl likumdošana nav īsti sakārtota un izpildvara (poliči) ar dzīvnieku jautājumiem ļoti bieži nemaz negrib ķēpāties pat ja ir liecinieki un pierādījumi un attiecīgajā gadījumā viss ir juridiski skaidrs

(Reply to this) (Parent) (Thread)

paldies par izsmeļošo atbildi.

diezgan traģiski tas viss tomēr ir.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

ir, jā. un man sirds sāp par tām patversmēm, kurās midzina dzīvniekus (jo nav tik daudz atbalstītāju/brīvprātīgo vai prasmes reklamēties soc.tīklos u.tml. nemaz nerunājot par slikto PR no citu glābēju puses tās pašas midzināšanas dēļ), jo ja lielākā daļa nemidzinātu, situācija, kura jau šobrīd nav nekāda spožā, vispār būtu bezcerīga. un tas ir briesmīgi, jo daļu problēmas varētu atrisināt ar kastrāciju, lai vismaz nevairojas. bet labi vismaz, ka ir pašvaldības, kas ir saņēmušās un ir pat mazpilsētas, kur bezsaimnieku dzīvnieku situācija ir ļoti laba. jo principā jau ja parēķinātu cik dzīvnieku mums ir uz iedzīvotāju skaitu, nu, es domāju tā attiecība nebūtu nekāda foršā, mēs mierīgi tādus varētu eksportēt

tā kā ja ir iespēja, ir vērts atbalstīt dzīvnieku glābējus, jo viņi cīnās ar vējdzirnavām. turklāt viņiem noder ne tikai naudiņa, bet arī dažādas sadzīves lietas

(Reply to this) (Parent)