pats par sevi saprotams
nav taa kaa man nebuutu ko rakstiit..vienkaarshi, kad es tieku liidz darbam, liidz kompim - tad man negribaas neko rakstiit, jo viss liekas tik mazsvariigs..tachu paardomaajot savus spriedumus es saprotu, ka nav lielaka prieka ka savu atminju rekonstrueeshana - ar laiku tiek aizmirstas pat lietas kuras solijies nekad nekad neaizmirst..bet taas pazuud - pazuud detaljas, kuras arii nosaka kopeejo toni dziivee vispar..es pat driizaak gribeetu teikt ka tieshi detaljas ir jaaatceraas, jo tas parasti ir aarkaatriigi spilgtas un padara notikumu par Notikumu..
iisteniiba nevajag jau daudz - tikai mazu dalju no taa kas ar mums notiek..bet arii to mazumu mes neieverojam, jo tas shkjiet tik "pats par sevi saprotams", kaut gan nav viss..

galu galaa kas tad veido muusu atminjas - taas ir lietas ko mes saucaam par "pats-par-sevi-saprotams"..un nevajag te nekaadu dailjrakstiishas iemanju - katrs raksta pirmkaart SEV, jo ne jau visi mees esam celjojumu graamatu, memuaru, biograafiju autori, ne visi mees aizpildam aiviizhu slejas ar paargudriem spriedeleejumiem par dziivi..

es arii nee..

esi pats
dari pats