|
|
|
Decembris 23., 2024
punkts
 | 16:27
brīvība ir tā, kurai nav dieva.
|
punkts
| 16:02
vot, tādi pīrāgi, mīlīši.
|
punkts
| 15:49
es varu ar absolūtu precizitāti uzskaitīt cilvēkus, kuri ir uz mani apvainojušies, bet es vēl joprojām ietiepīgi izliekos, ka nezinu, ko ar to darīt. ai, zinu gan, bet neteikšu pat sev, jo te nu jūs pie manis esat apvainojušamies un es no jums vārīšu pelmeņus kā tā lielā griba, kurai vajag paēst, lai tā varētu gribēt.
|
punkts
| 15:47
jaunākajos jaunumos ir tā, ka ir iespēja uzrakstīt vienalga, ko gribas un kā gribas un ielikt to zem atslēdziņas un tad justies, ka komunicēju, jo tā komunikācija ir vajadzīga tāda pareiza, tu nevari cilvēkiem dirst virsū, viņi var arī apvainoties un dara to ar vistīrāko sirdsapziņu kā tas netīrais sniegs.
|
shelly
 | 12:51
Brīnumainā kārtā man šajās dienās pat nav jāstrādā, toties visu laiku briesmīgi nāk miegs, tāpēc lielākā aktivitāte, uz ko es spēju saņemties - gatavoju mums ar Lauvu. Vakariņas, brokastis, pusdienas...
Un lielākais brīnums - Lauva ēd. Viņš apēd visu, grib vēl un viņam beidzot viss garšo!
Gadiem esmu dzīvojusi šausmīgos kompleksos, ka mani gastronomiskie pūliņi ir miskastē izmetami.
Vismaz ar kaut ko pusaudžu vecums ir patiesi brīnišķīgs.
|
Decembris 22., 2024
Decembris 20., 2024
punkts
| 17:32
-vai gejiem ir asakas?
-viņi varētu būt geji.
|
punkts
| 15:07
Kas tas par ievadu, šlāpins palicis vecs un dumjš? Neturpināju lasīt. Cilvēki mani trigerē jau savlaicīgi.
|
virginia_rabbit
 | 14:22
jautājums nemainās:
"Kāpēc jāskatās uz svecēm, nevis šķiltavām?"
|
barbala
 | 11:26 - par to, kas tiešām paliek pāri
Tiešām un ļoti- Andras N. dienasgrāmatu grāmata ir viens no labākajiem notikumiem oriģinālliteratūrā (?) sen pa ļoti ilgiem laikiem.
Ja varētu, es šobrīd neko citu nedarītu, saritinātos un lasītu kā šī mazā un mūžam tehniski vecā ciba,
cilvēki un laiks tajā kļūst pat literatūras, nē, dzīvošanas pieminekli vai atskaites vietu. Tas vis nav nekāds augšālejā kripto. Tīrs, stabils zelts, virs laika.
|
punkts
| 06:19
Pastāstiet man, kā čalis ar hipertrofētu empātiju dont care about anybody.
|
Decembris 19., 2024
az
 | 23:35
aizveru acis un atkal esmu uz ceļa, un piepeši asajā līkumā pazūd asfalts, ir tikai ledus, mēģinu bremzēt ar motoru, braucam taisni grāvī, metu riņķī, braucam uz pretējo grāvi, griežos prom, bremzēju, apstājamies grāvja malā. klusums. blakussēdētājs sāk smieties. esot bijis episki. aizmugure turpina klusēt. atlikušos 20km slīdam uz 20km/h klusumā.
|
Decembris 17., 2024
dienasgramata
 | 17:05
Santa Anča Feisbukā: “Tikko Latviju pāršalca ziņa par basketbolista Timmas aziešanu, un reizē arī ziņa par Mārupē notikušo traģēdiju, kur cilvēks nogalina savus tuvākos. Straujiem soļiem tuvojas Ziemassvētku laiks."
|
Decembris 16., 2024
avralavral
| 11:37
A man at a bar is nipped on the ankle by a small terrier, which the bartender tells him belongs to the piano player.
The man goes to the piano player and says, “Do you know your dog just bit my ankle??”
- “No, but if you hum a few bars, I can wing it.”
|
daria
 | 08:38
Mums kaut kāds series of unfortunate events iestājies, es vairs pat nestresoju, tikai atkaujos un ļoti gaidu atvaļinājumu, kad varēšu - varbūt - atpūsties klubkrēslā, palasīt grāmatu un iziet izskriet.
|
Decembris 15., 2024
virginia_rabbit
| 10:22
kultūru mijiedarbība ir tas brīdis, kad esi Lindgrēnas muzejā un saproti, ka uz rītdienu jāzina no galvas Skalbes dzejolis, un sāc kalt
|
Decembris 14., 2024
usne
 | 23:24 - Īsumā
Dzīve ir pārāk īsa, lai dzertu no neglītām glāzēm.
|
shelly
 | 13:11
Sīkums, bet lepojos ar sevi - atcerējos, ka pierakstījos pie ārsta uz nākošo gadu, bet nevarēju atrast, uz kādu datumu. Piezīmēs nav, telefona kalendārā nav, plānotāja sadaļā "2025" arī nav. Un tad es paskatījos telefona zvanu vēsturē, kurā dienā zvanīju konkrētajam numuram, un pārbaudīju plānotāju attiecīgajā dienā. Un tur skaidri un gaiši rakstīts "Piezvanīt X". Un apakšā ar zīmuli pierakstīts laiks janvārī. Bingo!
|
teja
 | 12:33
"Straumē" ir daudz elementu, lai tā varētu būt laba filma, tomēr komerciālā dramaturģija, manuprāt, neļauj pacelties līdz mākslas līmenim.
lieta, kas vienmēr ir priekšplānā, lai ko es skatītos: tas, kā tiek strādāts ar manu uzmanību. un lielākā daļa scenāristu strādā veidos, kas man nešķiet cieņpilni, kas man šķiet manipulatīva horeogrāfēšana, un tāpēc rada niknumu.
|
|
|
