Viens īss raksts par stulbiem vīriešiem.
Man ļoti negribās tā domāt, bet mana superīgā pieredze vienkārši kliedz un apstiprinājumu, ka visi vīrieši ir vienādi. Es tik ļoti tam negribu piekrist, bet nu bļāviens. Tiešām? Vai arī man ir īpaša acs uz kaut kādiem idiotiem, varbūt tas ir drīzāk. Noteikti.
Ir sievietes stulbas, loģiski, tautā sauktās blondīnes, bet nu saki ko gribi, vīriešiem dažiem labiem paurī nav vēl vairāk kā meitenēm tur ir tikai nagulakas un šampūni. Par pagātni, man pat īsti komentēt negribas. Vieni tukšpauri, kas sākumā pierunā pilnas ausis, ka nu viņi jau nav tādi kā citi, ka tur ir jauki un saprotoši utt, ka man vnk nav paveicies ar iepriekšējajiem un viņi nu ir tie lielie zelta gabaliņi, kas realitātē izrādās, ka viņi ir pat lielāki kretīni nekā iepriekšējie. Kā? Saldais bazars sākumā, elles liesmas beigās. Nu ok, man jau arī patīk tie muskuļu kalni, laikam tiešām viņiem vnk neinteresē meitenes un arī respekts nekāds nav. Vakar ļoti labi sačatoju ar to Kāmīša kungu un reāli nu wtf?! mūsu čats vnk kliedza, aiztaisi muti un nerunā labāk idiot, nu kā? Bet laikam tā ir tā dabīgā atlase, lai man netrāpītos šitie tukšie čaļi. Vēl es ļoti ceru uz vienu to tuvo manai lokāciajs vietai, ka viņš izrādīsies kaut cik gudrs, jo nu pagaidām ir salmi totālākie. Un ar katru dienu manas cerības sarūk aiz vien vairāk.. Pēdējais teksts, kādas biksītes Tu nēsā man vnk manus 20% iespējamības, ka viņam ir kaut cik fiškas, samazināja uz 15% vismaz. Es vnk ļoti ceru... Jo nu kā izskatās mums citu sarunu nav. Tikai ja nu vienīgi, ka viņš nav kā citi, meklē tur īstu sievieti un tad pārējais ir, kā viņš tagad gribētu būt man blakus un tur pieskarties uttt jau perversībās aiziet.. Kā uzdodu normālu jautājumu par nākotnes redzējumu vai vienalga mīļāko stundu vidusskolā atbildes vnk iesit pa manu seju.

Šodien arī ejot pie notāra. Skatos divi vīrieši runā, viens kkāds baikeris ar lakatu ap galvu, otrs kkāds vecis. Eju garām un tie tik lūr un grozās un skatās uz manu pakaļu. Kā nāku atpakaļ - tas pats. Nē, nu es saprotu, pavasaris. Bet nu aaaaaaa.

Vakar arī. Beidzu skriet krosu, pastaigāju līdz mašīnai, lai ateju, pa tiem 100 metriem pie manis jau piebrauca mašīna ar čali, kurš piedāvāja mani pavest kaut kur. Pieļauju, neceļos. Nē nu ok, laikam jau mana pakaļa uzrunā daudzus, bet nu comōn.

Esmu sašutusi un joprojām domāju, ka kaut kad kaut kur uziešu arī tādu, kam neinteresē kādas ir man biksītes, kāds krūšu izmērs un ko man patīk darīt gultā.