Es īstenībā pati nesaprotu, kapēc es uztraucos par savu izskatu vai gudrību. Laikam man viņš patīk.

Lol. Es tak esmu forša, kapēc es vispār šādas domas galvā ņemu. Un kā es jokošos, ja neskatīšos acīs? Bet tāpat nav tīrs te kaut kas. Labi, es ļoti centīšos iet satikties kā ar draugu, jo citādāk es takš visu ziepēs laikam salaidīšu, man vajag atslābināties.