dusma
Labrīt!

Esmu dusmīga uz cilvēkiem visiem. Šitais weekends bija krāšņš. Sākot ar to, ka biju visbriesmīgākajā randiņā ever. Pirmo reizi dzīvē bija tā, ka ieraugot čali, gribējās pagriesties un aiziet prom, goda vārds. Bet nu es biju pieklājīga un mēģināju notēlot, ka viss ir baigi ok, kaut gan ņemot vērā, ka viņš man vairs neraksta (paldies Dievam), pieņemu, ka laikam tik labi nenotēloju savu nepatiku. Bet karoč dirsā dirsā dirsā. Citreiz meitenes saliek smukās bildes un atnāk nesmukas uz randiņu, bet nu jeeeeeeeziņ. šitais čalis vispār neizskatījās kā bildē, ne cik. Šausmas. Briesmīgākā stunda manā dzīvē. Bet nu labi, visadi notiek. Un puiši, kas man prasa, vai es negribu "kuļeni" un paņem alu pie stūres esot pirmajā tikšanās reizē un to, ka pats pirmais pa durvīm ieiet, automātā uzliek zīmogu. Vajadzēja vairāk kaut ko uzzināt, vispār necienu alkoholiķus, man tādus dzērājus ne sūda nevajag, jo kā reiz lieta ir tāda, ka katrs pats pa savu laimi atbildīgs un es sev kaut kādu dzērāju nahu* negribu. Atliek paskatīties uz jaunajām skaistajām ģimenītēm. Vienai vīrs terorizē, apsaukā un ieklapē, nerunājot par to, ka krāpj un nu ir situācija "single mother", tad ir meitenes kas klusē, cik labi iet attiecībās, jo neiet jau labi. Jo nu jau arī var dzirdēt no puiša strāstus, ka ir pamatīgi strīdi nenomazgātas krūzītes tipā un ieklapēšana. wtf. Es saprotu to, ka esmu baigi laimīgā, ka esmu viena un neviens man nečakarē smadzenes, ja neesmu traukus nomazgājusi un neviens mani neterorizē, nekrāpj un nesit. Briesmas. Tie vīrieši baigi smalki un ar augstām ambīcijām jāskatās. Laikam jau labāk jāizvēlās vienai feministei dzīvot, kaut gan man jau patīk tie vīrieši, bet nu zini, tie skati apkārt liecina, ka nu domājiet meitenes ar galvu un idiotiem nedzemdējiet bērnus, kas pret jums nepienācīgi izturās. Bet nu pašas jau tādus izvēlējās, tā kā uz pašām arī sava laimes tarba uz pleciem gulstas. Jā. Es vispār esmu vīlusies civlēkos, jo visi melo. Sūds, ka man melo, bet melo paši sev. Esmu ievīta kaut kāda suņu murgu intrigā. Un sestdien biju pie sava skriešanas boyfrienda dzimenē, kur visi iespējamie cilvēki mēģināja mūs savest kopā. Kaitinoši. Foršs puisis, bet nu tā savešana manī ieslēdza pogu- raut vagu. Paldies radiem un draugiem, jo nu šitais pasākums ir izčakarēts. Nekā tur nebūs. Pieminēšu, lai atceros :D bija smieklīgs atgadījums Edzīša dzīvoklī. Kad rīta gaismā pie dančiem virtuvē pie dziemsas Prodigy brālēnam paķēra baigais dancis :D un viņš ar gurniņu uzsita Edzītim :D :D :D un viņš smuki aizlidoja, atsitās pret gāzesplīti, apgāza kaut kādas glāzes, pudeles un iekrita stūrī kā pankūka :D :D tas bija tik labs skats, negribu nekad šito aizmirst :D Jā, es tad biju skaidrā nu diezgan ļoti, tā kā šitais bija labs :D Kopumā brīvdienas labas, interesantas, daudz informācijas, plus vēl svētdienā ar Ivaru laidām uz lietuvu pa slepeno ēst pusdienas, jo redz viņa bijušajai draudzenei, liekas, ka man kaut kas ar viņu ir un tagad jau ir tik tālu nostādījies viss, ka man tiešām ir jāslēpjas, kas manuprāt ir bullshits un nafigam man šitā butu jādara, ja man sirdsapziņa ir tīra? bet nu ok. Tāpat es šitā ilgi nedarīšu, man takš slimo cilvēku slimie murgi ir vienaldzīgi. Bet nu tā jā, esmu dusmīga uz visu vakar un šodien un uzskatu, ka visi melo meļi. Briesmas. Nu bez pamatojuma šoreiz jo dusmas pat iedziļināties tajos visos lauku noveļu stāstos.