Mūzika: | why ohh why do i love paris |
The Beach*
reizēm liekās, ka es tikai peldu mākoņos un neko nesaprotu, es saprotu tikai vienu cilvēku un tas cilvēks saprot arī mani, neskatoties uz to, ka neviens mēs otram nekas nēsam- garīgās dvēseles ar pavisam citiem uzskatiem, bet respektu.. Un pavisam cita lieta ir tā, ko es daru un sapņoju. Es tiešām pārāk daudz lidinos pa mākoņiem, bet es nearu apstāties,jo zinu tā vai citādi kādreiz es to darīšu pa īstam, bet kādiem īpašiem palīglīdzekļiem.. Gaiši zilā - mana mīļākā krāsa.. Un tas viss ir tikai nedaudz simboliski.. Lai arī ra savu garīgo es es sadzīvoju, tomēr citi to nesaprot un nekad nesapratīs, esmu dīvaina.. Bet tas jau nemaina faktu, ka mana darbība kopumā ir tik ikdienišķa-bez rozīnītes un bet īpašas leksikas, neskaitot rupjo..