| |
| |
| |
|
Ķonkurence
Man tagad galā ir divas domas.. skumīga un skaista, bet skumīgā 100kārtīgi nomāc skaisto.. Un pa šīm lietām es rakstīšu divas vēstulītes.. :) |
|
| |
|
Skumji..
Man laikam atkal gribās tā kā agrāk- tā kā vienmēr ir bijis.. Bet redz atkal-visas šīs māsu būšanas.. tracina... Un tad es nesaprotu, vai esmu palikusi, vai esm uapzudusi.. :( godīgi sakot priekš sevis nēsmu pazudusi, bet priekš visiem citiem esmu... Bet galvenais, ka es gribu būt viena.. ieiet sevī sapņot un nekontaktēties ne r veinu- tikai ar savu dienasgrāmatu un savu istabu.. Reizēm rodās sajūta - lieciet taču man reiz mieru, zinu, ak nekas nau kā agrāk, es katru novērtējum, bet es esmu es, es nekad nepieviena neskriešu, lai arī kā man kautkas nepatiktu vai patiktu.. |
|
| |||
|
The Beach*
reizēm liekās, ka es tikai peldu mākoņos un neko nesaprotu, es saprotu tikai vienu cilvēku un tas cilvēks saprot arī mani, neskatoties uz to, ka neviens mēs otram nekas nēsam- garīgās dvēseles ar pavisam citiem uzskatiem, bet respektu.. Un pavisam cita lieta ir tā, ko es daru un sapņoju. Es tiešām pārāk daudz lidinos pa mākoņiem, bet es nearu apstāties,jo zinu tā vai citādi kādreiz es to darīšu pa īstam, bet kādiem īpašiem palīglīdzekļiem.. Gaiši zilā - mana mīļākā krāsa.. Un tas viss ir tikai nedaudz simboliski.. Lai arī ra savu garīgo es es sadzīvoju, tomēr citi to nesaprot un nekad nesapratīs, esmu dīvaina.. Bet tas jau nemaina faktu, ka mana darbība kopumā ir tik ikdienišķa-bez rozīnītes un bet īpašas leksikas, neskaitot rupjo..
|
|||