Tūlīt nervu sabrukums, uz pēdējo kolokviju.
Nedēļa, mazāk iemācīties visu. Darbs noņem 3 dienas, tāpēc tagad cauri acu sāpēm jāiet cauri lekcijai, lai varētu vismaz darba laikā iegaumēt lietas no pirmajām 3 lekcijām.
Pārcelšos uz Bolderāju, dzīvesvietas jautājums atrisināts. Nezinu, cik pareizi tā uz ātru roku izlemt ko tik nopietnu, bet nu. Vismaz pārmaiņas. Varēju jau drusku, varbūt, pagaidīt, līdz tieku galā ar pēdējo kolokviju.
Nobloķēju E visur, jo nekas nemainījās. Varbūt kādreiz viņš sapratīs, ka nodarīja sāpes cilvēkam, kam tiešām rūpēja kas ar viņu notiek. Es nedomāju, ka es biju pelnījusi tādu attieksmi. Jau tiekot pāri, tāpat viņam bija jāparādās atkal, atkal jāuzraksta. Nekas nemainās, šoreiz vienkārši visur nobloķēju, lai neatkārtotos tas, ka uzraksta un ienāk dzīvē atpakaļ.
Grūti pašlaik. Lietas neiet labi. Jūtos, it kā būtu viena. Esmu jau arī, drusku :/