Geimana "Amerikāņu dievi". Pirmā gramatas puse bija briesmīgi izstiepta un bez draiva. To lasīju kadus četrus mēnešus (pa vidam izlasot lērumu citu grāmatu). Otrā daļa - nu OK (kaut kadā ziņā pat lieliski, izlasijās faktiski vienā pēcpusdienā), varbūt Geimans nav pilnīgi bezcerīgs (tūlīt mani te ar akmeņiem nomētās cibas Geimana fanu pulciņš). Varbūt, tikai varbūt, es saņemšos vēl kādai viņa grāmatai.
Jū Nesbē "Sniegavīrs" - kārtējais neganti melnais skandināvu detektīvs.
True Detective, tātad.
Meanwhile, pārlasīju visas Endera sērijas grāmatas tajā zarā, kas par Pupiņu.
Sāku lasīt Effective Objective-C 2.0: 52 Specific Ways to Improve Your iOS and OS X Programs (Effective Software Development Series)
Pārlasīju Ender's Game. Un noskatījos Ender's Game. To pēdējo gan pilnīgi lieki, arī Harisons Fords to nespēja izglābt.
Kalnos bija saule (visas 6 dienas!) un pavasaris (bet tas netraucē slēpot uz ledāja), šeit sniegs un ziema. Uzreiz pēc kalna lasīju grāmatu (The Innovator's Dilemma
Jāpārslēdzas "atpakaļ pie darba" režīmā...pagaidām ne īsti labi sanāk.
Vakar pabeidzu lasīt Makkalovas "Cēzara sievietes". Ļoti patika, faktiski visa darbība koncentrēta Romā, ļauj sajust pārmaiņas Cēzarā un noķert sajūtu par republikas slīdēšanu uz kraha pusi. BET TAS TULKOJUMS! Nē es jau saprotu, ka Zvaigzne droši vien ir žmogi un nomainīja tulkotāju naudas dēļ. Tāpat saprotu, ka katrs tulkotājs ir vienīgais, kas zina KĀ IR PAREIZI (tāpat kā katrs juristelis uzskata, ka dokumentam notiekti jāpievieno vērtība ar savu bezvērtīgo labojumu) un ka iepriekšējais tulkotājs noteikti kaut ko ir darījis nepareizi. Bet tik ļoti kaitina, ka pēc 2ām Romas sērijas grāmatām 3ajā mainās personu vārdi - "Bruts" kļūst par "Brūtu", "Pompejs" par "Pompēju" un "klientu loks" vai "klientūra" tagad ir "klientēle". Tas ir nenormāli kaitinoši. Vai tieši šadam iemeslam nav domāts grāmatas redaktors? Un ko dara Zvaigzne ABC? Pirmajai grāmatai redaktors vispār nav norādīts un otrajai un trešajai - katrai savs. Tas ir normāli?
Noskatīju Hunger Games:Catching Fire - daudz labāka, nobriedušāka, skatāmāka nekā pirmā daļa (IMDB vidējais retings man piekrīt). Un pavisam nesaprotamu iemelsu dēļ noskatījos līdz galam Don Jon, nekā tur nav.
Izlasīju "Šantarāms". Ļoti patika, lai gan uz Indiju joprojām negribas.
Šogad esmu paguvis ne tikai noskatīties Оттепель (šie agrie Skandināvijas vakari, kad kalns beidz strādāt jau 15:00), bet arī pabeigt Lilyhammer (abas sezonas, pirmā patika labāk bet anyway izklaidējoši) un noskatīties Географ глобус пропил (nu tā sev, ļoti krieviska krievu filma). No grāmatām - gada pirmajās dienās pabeidzu Tolstoja "Karš un Miers" (ļoti patika, manuprāt, esmu īstajā vecumā lai ko tādu lasītu) un kalna vakaru starplaikos - Jūnasona "Simtgadnieks, kas izkāpa pa logu un pazuda" (viegla, varbūt pārāk viegla lai ieteiktu vēl kādam). Vai es jau pagājušajā gadā neizgāzos ar apņemšanos pierakstīt filmas un grāmatas?
Vakar(nakt) pabeidzu Eko "Prāgas kapsētu". Sen ar grāmatu tā nebiju cīnījies, parasti jau pēc piektdaļas šāda cīniņa grāmata tiek nolikta plauktā "ņeosiļil". Tomēr Eko (man patiešām patika visas manis iepriekš lasītās Eko grāmatas, pat Bodolīno) un tā un izurbu līdz galam, škiet divarpus mēneši vienai grāmatai (nu labi, pa vidu noraujoties uz Skrējēju un prof. literatūru) tomēr ir mazliet tā kā par smagu. Un pēcgarša arī tāda nekāda, nu saprotu, milzīgs izpētes darbs ieguldīts, savelkot galus kopā izdomātajam, vēsturē piefiksētajam un dokumentiem, taču gandarījuma nav. Un nez vai pie vainas būs arī Bankovska minētais seklums (lai arī es nez kādēļ jūtu zināmu noslīdēšanu vēsturiski biogrāfiskās literatūras virzienā). It kā Prāgas kapsētai pieklātos būt no tā paša plaukta, kur Makkalovas Morgana ceļš vai Romas sērija, tomēr tā nav ne uz piektdaļu tik interesanta. Pie velna, es pat Diplomātiju - daudz biezāku ķieģeli, ne īpaši aizraujoši uzrakstītu, lasīju daudz labprātāk. Vienkārši stāsts šoreiz, manuprāt, Umbertam ir sanācis sūdīgs.
Ak jā, kaut kā pa vidu visam pārējam izlasīju Luke Wroblewski "Mobile First". Īsa jau bija, bet vienalga skaitās :)
Vecie Burton Cartel stiprinājumi azīmredzami nolietojušies, sāk birt ārā skrūves, pie slodzes sāk atsprāgt vaļā priekšējais stiprinājums. Nerunājot par to, ka izskatās kā jau 5us gadus braukti. Acīmredzot šīpavasara atlaižu laikā tikšu pie jauniem.
Izlasīju abus pārējos Lārsonus. Man pašam otrā daļa patika vislabāk. Pamatā dēļ draiva, kas lika ar neatslābstošu interesi izraut lielo ķieģeli divos vakaros. Arī trešajai daļai nav ne vainas, bet ja lasa to uzreiz pēc otrās, kā es, tā liekas pārāk līdzīga otrajai. Pirmā daļa varbūt ir interesantāka dēļ pagātnes dimensijas un mīklām, abas pārējās ir grods, aizraujošs trilleris. Vienīgais kas kaitināja, bija nevajadzīga angliskojumu izmantošana tur, kur tas nemaz nebija nepieciešams (piem backup rezerves kopijas vietā). Bet varbūt tā nav tulkotāja bet Lārsona apzināta rīcība, lai lasītājam parastajam sniegtu sajūtu, ka tas caur spraudziņu ieskatījies "briesmīgo hakeru noslēpumos"?
Navigate: [Next 20]