Vakar uz "Latviešu mīlestību" JRT. Lieliska izrāde un Guna Zariņa ir ģeniālākā latviešu aktrise (es to jau zināju, bet tomēr, tomēr). Publika gan bija drausmīga, rēca visu laiku un ļoti traucēja. Tā vien šķiet ka kādai trešdaļai daudz labāk patiktu, ka visu izrādes laiku Keišs zavā greizajā balsī ar basģitāru izpildītu lauku balles repertuāru. Man, lai iejustos izrādē, papildus noskaņas radīšana no zāles auditorijas puses nebija nepieciešama, pietika ar nelielajām interlūdijām cēlienu sākumos. Teātris tiešām ir ļoti dīvaina padarīšana mūsdienās (vai par to bija Rīgas Laikā vai Satori?).
Tu gribi teikt, ka biji teaatrii, kur publika neseedeeja visu izraadi ar taadaam sejaam, it kaa atrasto uz poda? NETICU!
wowow / 7. Marts 2015@12:12 | |
Nē, smējās visu laiku, skaļi un ilgi (tā ka aktieriem brīžiem nācās iepauzēt ar textu) arī tad, kad nebija nekā smieklīga.
narkomāni arī mīl teātri!
JRT ir tāda skatītāju kategorija, kas dumi smej par visu, tīri vai brīnums. Laikam visi pārāk pieraduši pie Keiša ķēmošanās.
fleur / 7. Marts 2015@15:35 | |
Man bija vēl trakāk - blakus sēdošā skatītāja necieta Zariņu, šņāca un burkšķēja un komentēja.
Izrāde tiešām laba.