wowow@15:38 - Grāmatas
Skārda bungas (grāmata) man nepatika. Nē nu protams, varen detalizēti izpreparēta un individuāli izprojecēta kāda miesta vēsture (kā izrādās šitais biezais ķieģelis ir tikai viens no trijiem Grāsa ķieģeļiem no Dancigas un kara tematikas) un skatpunkts tāds ļoti jau nu netriviāls. Bet pārāk jau liels apjoms, pārāk daudz paštīksmināšanās, teksts, lai arī smalks un vietām garšīgs, tomēr neievelk. Grāmata, kuru pa druskai var lasīt pāris gadus. Tad saņemties un pabeigt. Un nekad vairs nepārlasīt. Neskatoties uz Nobeli. Kāds tur bija Atēnai tas moto- "Grāmatas pie kurām atgriežas"? Nu pie šitās man atgriezties negribēsies, labāk pārlasīšu kaut ko no Želazni vai Eko vai Kroninu galu galā.
šlēndorfa filma to ķieģeli diezgan veiksmīgi iepresēja divarpus stundās. un miers. bet dažas labas vietas grāmatā ir. es nenožēloju, ka izlasīju.
suuds taa fima pret graamatu
desmit gadus nebiju raudaajis lasot
Tā zušu ainiņa... īsts vemjamgabals. Un dāma, kas pēc sēnēm smakoja. Tik spilgti, tik stipri. Raudāšanas gan nekādas nebija. Tikai rīstīšanās. Sablieza pa visiem maņu orgāniem kā reti kura grāmata. Tāpēc vien bija vērts lasīt. Vēlreiz varētu atgriezties, ja gadītos kādus padsmit gadus nodzīvot mazā, jaukā kūku ciemā Vācijā vai Šveicē.
pepija / 29. Septembris 2004@11:12 | |
mani šī grāmata šausmināja...emocijas sita augstu vilni. Bija interesanti, bet otrreiz laikam nelasīšu vis. Un uz filmu negāju gluži apzināti...