Skārda bungas (grāmata) man nepatika. Nē nu protams, varen detalizēti izpreparēta un individuāli izprojecēta kāda miesta vēsture (kā izrādās šitais biezais ķieģelis ir tikai viens no trijiem Grāsa ķieģeļiem no Dancigas un kara tematikas) un skatpunkts tāds ļoti jau nu netriviāls. Bet pārāk jau liels apjoms, pārāk daudz paštīksmināšanās, teksts, lai arī smalks un vietām garšīgs, tomēr neievelk. Grāmata, kuru pa druskai var lasīt pāris gadus. Tad saņemties un pabeigt. Un nekad vairs nepārlasīt. Neskatoties uz Nobeli. Kāds tur bija Atēnai tas moto- "Grāmatas pie kurām atgriežas"? Nu pie šitās man atgriezties negribēsies, labāk pārlasīšu kaut ko no Želazni vai Eko vai Kroninu galu galā.