Tā zušu ainiņa... īsts vemjamgabals. Un dāma, kas pēc sēnēm smakoja. Tik spilgti, tik stipri. Raudāšanas gan nekādas nebija. Tikai rīstīšanās. Sablieza pa visiem maņu orgāniem kā reti kura grāmata. Tāpēc vien bija vērts lasīt. Vēlreiz varētu atgriezties, ja gadītos kādus padsmit gadus nodzīvot mazā, jaukā kūku ciemā Vācijā vai Šveicē.