Šis ir globāls mūsu pilsētiņas izaicinājums. The same arī centrumā. Un ir tikai trešais decembris. Vēl mēnesi.
wowow / 3. Decembris 2006@23:07 | |
Āgenskalnā šitie asprāši uzdarbojas cauru gadu. Parasti sāk kādas 10 min. pirms vienpadsmitiem, tad kad bērni jau aizmiguši. Nevru saprast- tagad ziemā, nafig nešauj astoņos vai deviņos vakrā, tapt tumš. Nē. Sagaida pēdējo mirkli un tad.
wowow / 3. Decembris 2006@23:19 | |
Lieki teikt, ka bērni no tā trokšņa mostas augšā un raud.
Njā. Ņepodaročno. Sarunai tete-a-tete šamie nav identificējami kā "kretīni no blakusmājas trešā dzīvokļa?"
wowow / 4. Decembris 2006@12:15 | |
Diemžēl nē
Ja likums ļautu vēlāk, gan jau lielākā daļa to arī izmantotu.
-- cilvēks, kas dzīvo pie Vērmaņdārza un vairs neienīst salūtus, jo tos pat nedzird.
Salu tilta rajonā tas pats.
Suns ar ir pasācis no šitiem baidīties, laikam ir ar kādu dabūjis. Agrāk viņam tie trokšņi bija pie kājas.
vakar pa logu skatījos, kā trīs teļi pagalmā viens otram meta pie kājām tos spridzekļus un prātoju, ka puikas nekad nemainās (manā bērnībā arī spridzinājām, bet ne jau zem logiem un ne jau naktī) un ka teļa sindroms plešas plašumā. Laiski iztēlojos šos kilometru garās runkuļu vagās, uz mirkli kļuva vieglāk, tad no bleķa garāžas iznāca tēls ar eļļainu muti un kautko teica, pēc kā teļi, spļaudīdami viens otram zem kājām, laiski aizmigrēja uz citu pagalmu, atriebjoties uzspridzinot vienu blīkšķeni jau nesasniedzamā attālumā.
eg / 5. Decembris 2006@01:14 | |
sveiks, kaimiņ.
blīkšķis atskanēja īsi pēc izkāpšanas no mašīnas, un puiks pieraudāja visu kāpņu telpu.