Ziniet, es esmu iemīlējusies! Nekādas skaidrības ar sevi un apkārtnotiekošo. Nerealitāte. Negarantēju nekādus pozitīvus rezultātus. Negribu dzirdēt arī negatīvus. Un vēl viss pārējais, kas notiek. Kā traks sapnis - kad Tu skrien caur tumšu mežu un koka zari Tev uzmācas kā spoki. Taču es šo uzmākšanos ignorēju, tā teikt. Vislabākais veids, kā tikt galā ar problēmām - bēgt no tām? Smaidīt un radīt visaugstākās klases aktiermākslu - man iet labi! Gan jau nav. Bet šaubos, vai mani pašreiz interesē "kā būtu pareizāk...." un vēl visādas smirdeklīgas gudrelības. Hmm... skries laiks, nāks jauna un jauna diena - tad redzēs, kā būs. Nedaudz bails no pārmaiņām (vēl un vēl pārmaiņas...). Rezultāti būs manāmi. To gan garantēju. Trakas lietas.