Šodienas un vakardienas notikumi jau sāk līdzināties ierastajai ikdienai ar manu veco, vienkārši perfekto klasi 9.2. Vakardienas "īpaši labā" izruna angļu valodas stundā, šodienas aizrīšanās ar ūdzeni fizikas stundā (pēc tam nācās noslaucīt galdu), literetūras stundas "īpaši dziļās" diskusijas... Viss man sāk patikt. Viss atgriežas vecajās sliedēs un tas man patīk. 
Par to grupu būšanu esmu sapratusi, ka tas ir process, kas diezgan piegriežas. Man pat prieks, ka tagad nekur neesmu. Nemaz nevēlos pašlaik nekur spēlēt. Bet vālītes griešana gan ir diezgan azartiska aktivitāte - vakar sāku to darīt un nespēju beigt, jo biju iegrimusi tādā azartā, ka aizrāvos ar to kādas 3 h vismaz, no rīta  arī nespēju aiziet uz skolu pirms apm 1h biju to praktizējusi. Tas ir jautri. Nu vismaz jautri jau ir. Tā varētu būt man vēl viena atkarība (pēc datoratkarības un atkarības no lielā izmēra TWIX). Jā. Lai gan šodien nevienu twixu vēl neesmu apēdusi... dīvaini. Bet PRINCAS piena šokolādi ar mandelēm gan. Jā.